Rīga +6°C 
90.gadi bija drosmīgu modes eksperimentu laiks, un to savos tērpos bija atdzīvinājuši arī vairāki koncerta apmeklētāji. Mūzikas namā Daile varēja manīt gan košas sporta jakas un apspīlētus topiņus, gan spīguļojošas kleitas un miniskārkus. Savukārt uz skatuves valdīja īsta 90. gadu deju mūzikas enerģija – skanēja grupas 100. debija populārākie hiti Man dimantu nav, Kā viņa mani mīl, Piezvani man, Sen jau viss, Noslēpums un daudzi citi.
«Šis koncerts ir kā iekāpšana laika mašīnā.
Reizi gadā mēs šeit Dailē uzburam Rīgā labāko 90. gadu kultūras namu,»
pirms koncerta atklāja grupas solists Agris Semēvics. Viņš neslēpa, ka šī koncertzāle viņam ir īpaši mīļa. «Es to turu savā apziņā kā reālu dimantu. Te es patiesībā jūtos vislabāk,» sacīja mūziķis. Šī bija jau ceturtā 100. debijas uzstāšanās mūzikas namā Daile, un mūziķis atklāja, ka tradīcija turpināsies arī nākamgad – koncerts jau izsludināts 2027. gada 23. oktobrī.
Lai gan grupas koncertprogramma jau ir labi iespēlēta, šoreiz klausītājus gaidīja arī vairāki pārsteigumi. «Esam sanākušajiem sarūpējuši piecas jaunas dziesmas. Trīs dziesmas ir pilnīgi jaunas no 100 debijas 90. gadiem, kas līdz šim nav spēlētas koncertos,» stāstīja Semēvics.
Viens no vakara īpašajiem notikumiem bija jaunas versijas pirmatskaņojums Zigmara Liepiņa dziesmai Slēdz mani atmiņās, kas tapusi pirms 43 gadiem muzikālajai kinofilmai Vajadzīga soliste. Savulaik šo skaņdarbu ar Jāņa Baltausa vārdiem iedziedāja komponista sieva Mirdza Zīvere duetā ar Kasparu Dimiteru.
Izrādās, ka 100. debijai doma par šīs dziesmas pārveidošanu deju mūzikas ritmos radusies jau pirms vairākiem gadu desmitiem, taču toreiz no ieceres nācies atteikties visai amizanta iemesla dēļ. «Mēs 90. gadu sākumā aizsākām tradīciju – pārveidot deju versijās slavenas latviešu 80. gadu popdziesmas,» atminas Agris Semēvics. Tomēr Zigmara Liepiņa dziesma Slēdz mani atmiņās toreiz palikusi neīstenoto ieceru sarakstā, jo abiem grupas dalībniekiem šķitis mulsinoši izpildīt tās romantisko tekstu. «Dziesmā ir teksts «Silti tev kabatās, tajās es paslēpšos dziļi kā atslēgas.»
Mums toreiz likās – nu kā mēs divi čaļi stāvēsim un uz skatuves šo dziedāsim,»
smejot atminas mūziķis. Tagad senā iecere beidzot īstenota, un filmas Vajadzīga soliste galvenā mīlas balāde ieguvusi pavisam jaunu skanējumu. «Ja tolaik tas bija duets, tagad tā ir vienpersoniska muzikāla sāga,» skaidroja dziedātājs.
Īpašu noskaņu koncertam piešķīra arī dejotāji, kuru vidū bija gan jaunās paaudzes talanti, gan savulaik grupas sastāvā dejojušie mākslinieki. Semēvics atklāja, ka, atjaunojot 100. debijas koncertprogrammu, viņam bijis svarīgi izveidot fiziski spēcīgu un enerģisku dejotāju komandu. To palīdzējusi īstenot deju studijas Soul of Dance horeogrāfe Simona Ananika. «Viņa savāca lielisku dejotāju komandu, no kuriem divi ir pasaules līmeņa breikeri,» priecājās mūziķis.
Uz skatuves atgriezās arī 1994. gadā grupā dejojusī Sandra Bārtniece un kādreizējais 100. debijas dejotājs Jānis Zlidnis.
«Kad uz skatuves uznāk šie dejotāji, es palieku otrajā plānā, un mani tas pilnībā apmierina
– jūtos kolorīti kopā ar tik harizmātiskiem cilvēkiem,» atzina Semēvics.
Pirms kāpšanas uz skatuves dziedātājs ievēro arī savus rituālus. Izrādās, ka viņam nav īpašu prasību, un arī pirms uzstāšanās viņš iztiek bez izsmalcinātiem ēdieniem un dzērieniem. «Man nav īpaša raidera.
Vienīgais, ko parasti paņemu sev līdzi pirms koncerta, ir Islandes ķērpja tabletītes,
kuras labprāt pasūkāju pirms kāpšanas uz skatuves. Reizēm vienu tādu aizbāžu aiz vaiga arī koncerta laikā. Tām ir laba iedarbība uz balsi. Alkoholu jau daudzus gadus nelietoju un koncerta dienā parasti cenšos neko neēst. Vislabāk jūtos ar tukšu vēderu,» atklāja mūziķis.
Tāpat viņam svarīgi pirms uzstāšanās atrast brīdi, lai pabūtu vienatnē un sakārtotu domas. «Man ir svarīgi nokoncentrēt domas tam, kas būs tas teksts, ko pateikšu iznākot uz skatuves,» skaidroja Semēvics.
Par īstu 90. gadu diskotēkas atmosfēru gan pirms koncerta, gan pēc tā rūpējās DJ Japānis, kurš ar 100. debiju sadarbojas jau kopš grupas pirmajām koncertturnejām. Dejas turpinājās līdz pat pusnaktij. «Šis ir tas, kas man dzīvē patīk visvairāk – uzstāties šādos koncertos. Es no tā kaifoju,» neslēpa Semēvics.
Uzmanības centrā
90. gadi
