Vispirms – kas vispār ir holesterīns…
Taukviela! Ir divi organisma tauki – triglicerīdi un holesterīns, kas tāpat kā citas dzīvībai svarīgas vielas atrodas asins cirkulācijā un kurus tu, kā jebkurš, uzņem ar uzturu. Triglicerīdi pārsvarā nāk no uztura, bet holesterīns vairāk ir paša organisma sintezēts. Pamatā tas notiek aknās, bet arī citos audos. Tātad, pat ja tu neapēdīsi ne kripatiņu holesterīna, tas tāpat gana daudz veidosies.
Triglicerīdi sastāv no trim taukskābēm, kas savienotas kopā ar glicerīna molekulu, tāpēc šāds ķīmiskais nosaukums.
Triglicerīdi ir arī olīveļļa, sviests, cūku tauki un citi, kurus mēs zinām un lietojam. Holesterīns ir cita veida taukviela, kas arī ūdenī nešķīst, bet to tā vienkārši – ar acīm – nekur neredzēsim. Triglicerīdi dod tev enerģiju, savukārt holesterīns nepieciešams šūnu uzbūvei. Tas atrodas katras šūnas apvalciņā, ir dažādu hormonu, žultsskābju sastāvā… Bet, tā kā holesterīns ūdenī nešķīst, viens pats tas pa asins plūsmu līdz visiem orgāniem pārvietoties nespēj – tam vajadzīgs kāds transporta līdzeklis. Šo funkciju pilda specifiskas olbaltumvielas jeb proteīni. Tātad, ja tauki ir lipīdi un olbaltumvielas ir proteīns, tie kopā veido tauku un olbaltuma komplektu, ko sauc par lipoproteīnu. Proti, viss holesterīns, kas pārvietojas pa asinsriti, tiek sapakots lipoproteīnu lodītēs. Atkarībā no tā, no kurienes uz kurieni šis transporta līdzeklis dodas un holesterīnu ved, lodītes var iedalīt trīs veidos.
Pirmās virzās no aknām uz perifēriju un ved holesterīnu uz visiem orgāniem, uz visām šūnām. Šajās lodītēs esošajam holesterīnam piemīt izteikta tendence (vēlme, bet ne simtprocentīga garantija) pakļūt zem asinsvada sieniņas iekšējā slānīša, izgulsnēties un izmainīt to – radīt aterosklerozi, ja šim procesam ir labvēlīgi apstākļi.
Piemēram, ja ir paaugstināts asinsspiediens – ja tas ilgstoši turas virs 140/90 mmHg, asinsvadu iekšējās sieniņās holesterīnam ir vieglāk iekļūt.
Lielākā daļa no šī holesterīna ir zema blīvuma lipoproteīna holesterīns, ko asins analīzēs apzīmē ar ZBLH. Bet ir arī citi: vidēji zema blīvuma, ļoti zema blīvuma holesterīns, hilomikroni… Principā tās ir kā paaudzes – cita no citas veidojas, un zema blīvuma holesterīns ir finālstadija, skaitliski tā asins cirkulācijā ir visvairāk, tādēļ standartā kā aterosklerozes, sirds un asinsvadu slimību riska marķieri nosaka tieši to. Dažos gadījumos šī finālstadija – ZBLH – tik daudz neizveidojas, bet asinīs vairāk cirkulē tās priekšteči. Taču mērķis priekštečiem ir gluži tāds pats kā ZBLH, un attiecībā pret asinsvadu sieniņu tie ir tikpat neganti.
ZBLH ir jāsavāc aknām, taču mēdz būt situācijas, kad aknu spēja no asins cirkulācijas pilnībā savākt pāri palikušo holesterīnu, ir traucēta. Tas ir stāsts par iedzimto paaugstināto holesterīna līmeni jeb ģimenes hiperholesterinēmiju, kad ģenētisku iemeslu dēļ holesterīna atpakaļuzsūkšanās aknās nenotiek tik labi, kā vajadzētu. Rezultātā holesterīns krājas un krājas asinīs un tā līmenis ir 2–3 reizes augstāks, nekā normāli jābūt.
Savukārt otrās lodītēs sēž holesterīns, kas ceļo virzienā no perifērijas uz aknām, to sauc par augsta blīvuma lipoproteīna holesterīnu jeb ABLH. Proti, pēc tam, kad katra šūna ir saņēmusi tik daudz holesterīna, cik nepieciešams, visu lieko, ko organismam tajā brīdī vairs nevajag, šīs lodītes savāc un nogādā atpakaļ uz aknām, lai tās ABLH sašķeltu, konvertētu un liktu organismam izmantot no jauna.
Mūsdienās ir daudz neskaidrību par šo daļiņu funkciju un ietekmi uz sirds slimību risku, bet zems līmenis nekad nav labi.
Trešais ceļš ir tā sauktie hilomikroni, kas pēc ēšanas transportē visas taukvielas no zarnām uz aknām un citiem audiem.
Pazīmes, kas norāda, ka, ļoti iespējams, ir ģimenes hiperholesterinēmija?
(Ja vien cilvēkam nav ārkārtīgi neveselīgs dzīvesveids…)
- 40–50 gadu vecumā ZBLH pārsniedz 6,5 mmol/l.
- Jau 20–30 gadu vecumā ZBLH ir virs 5 mmol/l.
- Sportiskam cilvēkam 18–20 gados ZBLH holesterīns ap 4,5 mmol/l.
- Bērnam piecu gadu vecumā ZBLH – virs 3,5 mmol/l, jo šajā vecumā ZBL holesterīna norma parasti ir 2,3–2,5 mmol/l.
Uzmanības centrā
Kāpēc holesterīna skaitlis var būt augsts
Tātad, pirmkārt, tev var būt nediagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija, kas ir iedzimts defekts vienā no trim gēniem, kuri atbild par to, lai holesterīns no asinīm nonāktu atpakaļ aknās. Visbiežāk pie vainas ir ģenētiski noteiktas nepilnības aknu receptoros, kas gādā par to, lai holesterīns tiktu savākts no asinīm un caur aknām izvadīts no organisma. Daļā gadījumu receptoru ir uz pusi mazāk, nekā vajadzētu, citos gadījumos – tie slikti funkcionē.
Otrs biežākais mehānisms ir defekts apolipoproteīnā B, kura uzdevums ir atpazīt aknu receptorus. Ja tas nenotiek, ZBLH daļiņas asinīs cirkulē ilgāk un nenonāk aknās, lai tiktu izvadītas no organisma. Trešais mehānisms ir izmaiņas ZBL holesterīna receptoru darbību un dzīves ilgumu regulējošajā proteīnā PCSK9. Pārāk liela PCSK9 aktivitāte veicina receptoru noārdīšanos. Apmēram vienam cilvēkam no 250–300 ir ģimenes hiperholesterinēmija. Un, ja to laikus – bērnībā vai agrā jaunībā – neatklāj, ko var izdarīt, nododot parastās holesterīna analīzes, tad jau 30–40 gadu vecumā var būt pirmās problēmas ar sirds asinsvadiem. Mums ir daudz tādu bēdīgu piemēru, kad jaunām sievietēm 40, pat 35 gadu vecumā ir tik ļoti aizauguši sirds asinsvadi, ka tie jāpaplašina ar stentiem vai pat jāapsver doma par šuntēšanas operāciju. Lai gan no tā visa varēja izvairīties, ja šī slimība būtu agrīni diagnosticēta un uzsākts profilaktiski lietot pretholesterīna zāles.
Otrkārt, var būt arī tā dēvētā poligēna hiperholesterinēmija. Ko tas nozīmē? Pieņemsim, tūkstotis gēnu var drusku paaugstināt vai drusku pazemināt holesterīna līmeni, bet, ja pārmantots komplekts, kurā 90 procenti no visiem šiem gēniem mazliet paaugstina holesterīna līmeni, tad kopsummā holesterīna asinīs ir diezgan daudz. Tātad ir cilvēki, kuriem nav ģimenes hiperholisterinēmijas, bet tāpat var būt ģenētiski noteikta nosliece uz augstāku holesterīnu un – asinsvadi aizsērē.
Treškārt, holesterīna līmeni ietekmē dzīvesveids – ko tu ēd, cik daudz kusties, vai ir liekais svars un cik daudz. Bet – kā nu kurai. Dažai ietekmē stipri vairāk nekā citai.
Ceturtkārt, holesterīna līmeņa paaugstināšanās sievietēm pēc 40–45 gadu vecuma var būt arī saistīta ar dabiskām hormonālajām izmaiņām organismā – perimenopauzes un menopauzes iestāšanos. Kamēr sievietes olnīcas ir aktīvas un organismā izdalās sievišķie hormoni estrogēni, tie darbojas kā dabisks aizsargs. Tas palīdz uzturēt elastīgus asinsvadus (neļauj holesterīnam iekļūt asinsvadu sieniņās), nodrošina labu ABLH līmeni un palīdz kontrolēt ZBLH daudzumu. Sasniedzot 40–45 gadu slieksni, estrogēna līmenis sāk pakāpeniski un reizēm strauji samazināties. Šo hormonālo izmaiņu dēļ mainās arī vielmaiņa.
Piektkārt, ja aizraujas ar stingru keto diētu un no ēdienkartes pilnībā izslēdz ogļhidrātus, arī ir iespējama izteikta holesterīna paaugstināšanās. Īpaši, ja nav lieko tauku organismā.
Vēl viens svarīgs spēlētājs – lipoproteīns(a)
Patiesībā to visām un visiem vienreiz mūžā vajadzētu noteikt. Kā? Veicot asins analīzi. Bet tā nav daļa no standarta holesterīna rādītāju pārbaudes, tāpēc ir svarīgi palūgt ģimenes ārstam uzrakstīt nosūtījumu tieši uz šo testu vai pašai pa taisno doties uz laboratoriju. Analīze maksā no 4 līdz 6,90 eiro, atkarībā no laboratorijās izmantotās metodes. Lipoproteīns(a) jeb Lp(a) ir zema blīvuma lipoproteīna lodīte, kurai piekabināta klāt vēl viena īpatnēja viela apolipoproteīns(a), kas padara to īpaši bīstamu artērijām.
Pasaules pētījumi rāda, ka apmēram 20 procentiem cilvēku Lp(a) var būt paaugstināts (pārsniedz 50 mg/dl vai 125 nmol/l), bet kādiem 3–5 procentiem pat ļoti augsts (virs 100 mg/dl vai 250 nmol/l).
Pamatā to nosaka gēni, nevis dzīvesveids vai uzturs. Lipoproteīns(a) veicina aterosklerozes attīstību, tātad palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Aterosklerotiskās plātnītes artērijas padara cietākas, šaurākas, kas ierobežo asins un skābekļa piegādi dzīvībai svarīgiem orgāniem – visbiežāk sirdij un smadzenēm. Tāpat tās palielina trombu veidošanās risku, kas var bloķēt asins plūsmu un izraisīt infarktu, sirds mazspēju, perifēro artēriju slimību vai insultu. Zināms arī, ka Lp(a) var veicināt aortas vārstuļa sašaurināšanos, kas apgrūtina asins plūsmu no kreisā sirds kambara uz galveno ķermeņa artēriju – aortu.
Ja konstatē paaugstinātu lipoproteīna(a) līmeni, specifisku zāļu, lai to mērķtiecīgi samazinātu, pagaidām nav.
Ir vairākas injicējamas zāles, kuras samazina holesterīnu par 60 procentiem un papildus samazina arī šo vielu par kādiem 25 procentiem. Bet ar to nepietiek. Tagad gaidām pētījumu rezultātus par jaunajām zālēm, kas to mērķtiecīgi samazinās. Bet, kamēr zāļu nav, mums tik un tā ir svarīgi zināt, kāds ir Lp(a), lai tad, kad izvērtējam sirds slimību risku, ņemtu vērā arī šo rādītāju – respektīvi, ja lipoproteīna(a) līmenis ir ļoti augsts, tātad risks arī ir lielāks un būtu agrāk jāuzsāk ZBL holesterīna pazemināšana ar zālēm, un tā līmenis varbūt jāsamazina vēl vairāk nekā standartā.
Kā samazināt
Vēlams mainīt dzīvesveidu. Bet ne vienmēr ar to ir līdzēts – jāņem talkā medikamenti. Turklāt, ja izmaiņas asinsvados jau attīstījušās, tad holesterīna mazināšana jāveic uzreiz un agresīvi. Mūsu rīcībā šobrīd ir vairākas zāļu kombinācijas, un noteikti ir rodami risinājumi. Viena iespēja ir samazināt holesterīna sintēzi aknās ar statīnu palīdzību. Otra iespēja – neļaut holesterīnam uzsūkties no zarnām. Šis medikaments kombinācijā ar statīniem pazemina holesterīna līmeni vēl par 20 procentiem. Trešā iespēja – zāles, kas samazina PCSK9 pārmērīgu aktivitāti. Aknu receptoru tad kļūst vairāk, un tie efektīvi dara savu darbu: savāc holesterīnu no asinīm, nogādā aknās un izvada ārā no organisma.
Vēl gribu piebilst, ka vairums – pat 95 procenti – pretholesterīna zāles panes bez jebkādām problēmām.
Tādi gadījumi, kad no statīnu lietošanas rodas objektīvas muskuļu sāpes, ir patiešām retums. Vairāk ir sieviešu, kas uztraucas, vai ar zālēm holesterīnu nepazeminās par daudz?! Tad es viņām saku, ka ZBL holesterīns nekad nevar būt par zemu! Pat ja ZBLH ir 0,2 milimoli litrā (mmol/l), tas neradīs holesterīna deficītu organismā. Jo audi, kuriem vajag holesterīnu, paši spēj to uzsintezēt.
Savukārt savu vispārējo sirds un asinsvadu slimību risku viņas var mazināt, uzturot normālu asinsspiedienu, normalizējot cukura līmeni asinīs un ievērojot veselīgu dzīvesveidu – ēst sabalansētu uzturu, regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, atvēlēt miegam 7–8 stundas, atmest kaitīgos ieradumus.
Holesterīna ieteicamais līmenis asinīs
- Ja ir ļoti augsts kardiovaskulārais risks (piemēram, sirds artērijās ievietoti stenti, bijis infarkts): ZBLH jābūt zem 1,4 mmol/l. Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt to pazemināt pat zem 1,0 mmol/l. Nebaidies, arī ZBLH ap 0,3–0,5 mmol/l ir drošs un gādā par labāku aizsardzību pret sirds un asinsvadu slimībām.
- Ja ir augsts risks (piemēram, ir cukura diabēts bez citiem riska faktoriem vai ģimenes hiperholesterinēmija): ZBLH jābūt zem 1,8 mmol/l.
- Ja sirds un asinsvadu slimību risks tiek vērtēts kā mērens/vidējs: ZBLH jābūt zem 2,6 mmol/l.
- Veseliem cilvēkiem bez sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem: ZBLH jābūt zem 3,0 mmol/l.
- ABLH sievietēm ir jābūt virs 1,2 mmol/l (vīriešiem virs 1,0 mmol/l). Vislabāk ABLH paaugstināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm un svara samazināšanu. Bet pārāk augsts ABLH >2,5 mmol/l arī var būt nelabvēlīgs.
- Triglicerīdu (jeb parasto tauku) līmenim vēlams būt zem 1,7 mmol/l. To pazemināšana nav tik prioritāra kā ZBLH pazemināšana. Tikai gadījumos, kad triglicerīdu līmenis ir izteikti augsts, ārsts nozīmēs papildu medikamentus.
Praktiski par pretholesterīna zāļu lietošanu
- Ja dodies uz operāciju, tas nav iemesls neiedzert pretholesterīna zāles. Arī pēcoperācijas periodā holesterīnu samazinošās zāles var droši lietot.
- Ja ir periodi, kad vispār nav iespējams iedzert zāles, tad, ja izlaidīsi dažas dienas bez holesterīnu samazinoša medikamenta, nekas traģisks nenotiks. Bet ne ilgstoši – nedēļu, divas.
- Ja ballītē izdzerta glāze vīna, šī iemesla dēļ no pretholesterīna zālēm nav jāatsakās. Citādi, ja tiešām iedzerta liela alkohola deva, tad tajā vakarā labāk būtu statīnu nelietot.
- Ja atlikušas piecas tabletes un ātrāk kā pēc desmit dienām holesterīna zāles nevarēsi nopirkt, tad lieto pa pustabletei, ja tableti drīkst dalīt (tai ir laušanas gropīte), un šādi varēsi izvilkt tās desmit dienas. Vai arī – lieto pa veselai tabletei katru otro dienu, bet, galvenais, lai nav tā, ka piecas dienas zāles dzer kārtīgi un piecas dienas neko.
- Brīvlaiks no holesterīna zālēm? Nē! Kad pārtrauc lietot zāles, ZBL holesterīns parasti atkal paaugstinās – bet ne ar uzviju, tas būs tāds pats, kā bija brīdī, kad tika uzsākta ārstēšana ar medikamentiem.
SVARĪGI! Samazinoties ZBL holesterīnam, asinsvada sieniņā izgulsnējusies aterosklerotiskā plātnīte – panga – kļūst stabila un vairs nedraud plīst, un tieši tas samazina miokarda infarkta, stenokardijas risku, kā arī nepieciešamību pēc stentu ievietošanas sirds asinsvados un šuntēšanas operācijām. Ilgstoši, gadu laikā, lietojot zāles, pangas pat lēnām var mazināties izmēros.

Projektu Tu esi SEV svarīga finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Žurnāls Santa.

















































































































































































