Likteņa līdumnieki aktrise Ligita Dēvica: «Jo vairāk praktizēju piedošanu, jo jūtamāk uzlabojās mana veselība»

Zemapziņa dod signālus

«Es pēdējos gadus esmu no visa prom – no teātra, no publicitātes, un tagad jūs ar savu zvanu par interviju izsitāt mani no sliedēm,» saka Ligita Dēvica, kad esmu pārkāpusi viņas dzīvokļa slieksni. «Ar mani pēc mūsu sarunas notika kaut kas negaidīts. Otrā dienā man sāka kļūt slikti. Man nekad nesāp galva, bet todien tik traki tā sāpēja, ka nesapratu, kas notiek. Sacēlās asinsspiediens līdz 180, sirds klapēja kā negudra. Ja jūs man būtu vēlreiz piezvanījusi, es teiktu, lai nebraucat, bet domāju – mēs esam sarunājušas, es piekritu… Vārds ir jātur. Ārēji nebiju uztraukusies, rokas nedrebēja, valoda neraustījās. Tas trakais nemiers plosījās manī. Pēkšņi man atkal jāievelk elpa, jāatceras, kas ar mani dzīvē noticis, un tas man radīja trauksmi. Nekas neizpaudās ārēji, bet manī notika kāds process.

Es pēdējos gadus esmu kā mierīgs, rāms ezers. Lai tā būtu, nepārtraukti pie tā piestrādāju, jo veselība tad nerada problēmas, domas strādā un es labi jūtos. Tagad pēkšņi zemapziņā tas mierīgais ezers saviļņojās un uztaisīja pamatīgus viļņus. Es nobijos…

Kad reiz vidusskolas laikā teicu, ka būšu aktrise, viņa iesaucās: «Tu pār lūpu nevari pārspļaut, kāda aktrise?!» Mums ar mammu nekad nebija nekādu sirds sarunu.