Rīga +7°C 
«Esmu piecdesmitgadīga, kalsna sieviete un jau pusotru gadu mokos ar muguras vai drīzāk kāju problēmām. Viss sākās ar muguras sāpēm, kas ik pa laikam uznāk kopš 30 gadu vecuma. Pagājušā gada jūnijā veiktā magnētiskā rezonanse uzrādīja spondilozi, spondilartrozi, multiplas disku dorsālas protrūzijas L-3-L4, L4-L5, L5-S1 līmeņos, arī foramināli L4-L5 līmenī, izteiktāk kreisajā pusē, L5-S1 līmenī, izteiktāk labajā pusē, sašaurinātas neirālās atveres L4-L5 līmenī kreisajā pusē, L5-S1 līmenī labajā pusē.
Sākumā ārstējos ar ārsta izrakstītām zālēm, dzēru Ultracod un Gordius, mazliet palīdzēja, tomēr sāpēja visu laiku, līdz vienā krīzes brīdī, kad atkal stipri sāpēja, pagājušā gada septembrī, veicu blokādi. It kā kļuva labāk, taču kopš šā gada ziemas man faktiski sāp katru dienu. Tiesa, sāpes un to lokācija ir ļoti mainīga, taču galvenais ir tas, ka muguras sāpes ir retāk vai mazāk izteiktas, bet jau daudzus mēnešus man ir izteikti simptomi abās kājās – vairāk labajā, mazāk kreisajā.
Proti, man kājas praktiski visā garumā līdz pat pēdām dedzina, velk, brīžiem ir salstoša sajūta, brīžiem nieze kāju augšdaļā.
Dedzināšana saasinās, kad sēžu, tāpēc, ja vien iespējams, bieži ceļos kājās, staigājot dedzināšana ir mazāka, un tomēr, ja kādreiz ejot man šī sajūta gandrīz pazuda, tagad arvien biežāk arī staigājot kājas dedzina. Turklāt labajā kājā nereti ir sajūta, ka tā ir smaga un pietūkusi, lai gan patiesībā nav.
Baiļojoties par nervu bojājumu, maijā aizgāju pie neiroloģes, kura, pārbaudījusi nervu impulsus un apskatījusies magnētiskās rezonanses izmeklējumus, pateica, ka man ar nerviem viss ir kārtībā (jo starpeni taču es jūtot un pačurāt varot!) un ka man ir spondiloze – trīs reizes nedēļā jāvingro. Es arī kopš maija vingroju, bet daudz labāk nav kļuvis.
Kāpēc tā? Visvairāk baidos no tā, ka beigās nevarēšu vispār normāli paiet. Kuri neirologi specializējas šādās lietās?
Vēl piebildīšu, ka ik pa laikam kursa veidā dzeru Ultracod vai Airtal. Kamēr dzeru zāles, ir daudzmaz labi, bet, tikko pārtraucu, tā pēc dienas viss sākas no gala. Esmu riktīgā apburtajā lokā,» raksta Daiga no Sēlijas.
Atbildi sniedz Ināra Logina, neiroloģe un algoloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un medicīnas centrā NeiroMed Plaza, Rīgas Stradiņa universitātes profesore:
«Dedzināšana ir subjektīva sensora sajūta, ko saista ar smalko nervu šķiedru funkciju traucējumu. Pastiprināta jutība ar parestēzijām vai dizestēzijām (tā pieņemts apzīmēt šādas traucējošas subjektīvas sajūtas) var veidoties jebkurā šo šķiedru ceļā, sākot no šķiedru galiņiem jeb receptoriem ādā, visā to garumā, un līdz pat sajūtu uztveres un analīzes centriem galvas smadzenēs. Arī sāpes ir subjektīvs nepatīkams traucējums. Var pat nebūt audu bojājuma, taču cilvēku moka sāpes vai citas subjektīvas nepatīkamas sajūtas kā, piemēram, pie fibromialģijas, kad ir sāpes un stīvums muskuļos un locītavās.
Daiga, taču jūsu konkrēto stāstu komentēt tomēr neuzdrošinos, jo visos šādos gadījumos svarīga pacienta izmeklēšana klātienē – apskate, palpācija jeb iztaustīšana, objektīva sajūtu pārbaude ar vēsumu, asumiņu, kā arī kustību funkciju, refleksu pārbaude…
Nervu impulsu vadīšanas pārbaude sāpju vai parestēziju gadījumos var būt arī pilnīgi neizmainīta. Tāpat magnētiskās rezonanses izmeklējuma dati vieni paši bez klīniskām pazīmēm un simptomiem neko neizskaidro. Pēc medicīnas publikāciju datiem, spondilozei un spondilartrozei atbilstošas izmaiņas mugurkaulā ir jebkuram cilvēkam 70 gadu vecumā, un arī 50 gados tās ir tipiskas, pat cilvēkiem bez muguras sāpēm.
Kāds ir mans ieteikums? Pirmkārt, vingrošana jebkurā gadījumā jāturpina, jo tā nostiprina muguras un citus muskuļus, uztur muskuloskeletālās sistēmas elasticitāti, kam ir nozīmīga profilaktiska loma. Otrkārt, vēlreiz vērsieties pie neirologa vai algologa jeb sāpju ārsta, piemēram, pie neiroloģes un neirofizioloģes Gundegas Ķauķes – viņas profesionālais darbības lauciņš ir perifērās neiropātijas, nervu bojājumi, muskuļu vājums, jušanas traucējumi, neiromuskulārās slimības un nervu kompresijas sindromi. Vai arī pie neirologiem, kas ir arī algologi, – Jolantas Ošiņas, Kārļa Stirāna vai Andreja Kostika, kuri pieņem gan P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, gan medicīnas centrā NeiroMed Plaza.»
