Niks Endziņš tiesas zālē tika apcietināts pēc tam, kad viņam par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu lielā apmērā bez nolūka tās realizēt tika piespriesti četri gadi cietumā. Īsi pēc nonākšanas apcietinājumā viņam radās veselības problēmas – vīrieti nogādāja slimnīcā ar aizdomām par apendicītu, un viņam tika veikta operācija. Pēc pārdzīvotā Niks vēstulē Sindijai atzīstas, ka visvairāk viņam pietrūkst tieši ikdienišķo lietu.
«Es ļoti skumstu pēc tevis, man pietrūkst tavas smaržas, tavi pieskārieni, tavi smiekli – pilnīgi viss.»
Viņš uzsver, ka ir cīnītājs un negrasās samierināties ar notikušo. Endziņš joprojām uzskata sevi par nevainīgu un ir apņēmības pilns pārsūdzēt tiesas spriedumu. Vēstulē viņš arī atklāj, ka smagās operācijas laikā domājis par Sindiju un ģimeni, kas viņu gaida ārpus cietuma sienām. «Es turējos tikai tevis dēļ, jo zinu, ka tur ārā tu mani gaidi,» mīļotajai raksta Niks. Īpaši aizkustinoši ir viņa vārdi par to, ka viņš atsācis redzēt sapņus, kuros figurē Sindija.
«Esot tev blakus, es nesapņoju, jo mans sapnis bija blakus,»
vēstulē atzīstas Endziņš. Viņš priecājas arī par to, ka abu sunīši šobrīd ir pie Sindijas, jo zina – tie atrodas drošās rokās.
Atceroties brīdi pēc tiesas, kad viņu ievietoja policijas busiņā, Niks raksta, ka sākotnēji pārdomājis savu dzīvi un meklējis, ko tajā darījis nepareizi. Tomēr nonācis pie secinājuma, ka viņam patiesībā esot vissvarīgākais – mīļotā sieviete, ģimene un divi četrkājainie draugi. Viņš gan piebilst, ka savā dzīvē nevajadzējis ielaist cilvēkus, kuri, viņaprāt, viņam nodarījuši pāri.
Vēstules noslēgumā Niks atklāj, ka attiecības ar Sindiju viņam esot īpašas un tik spēcīgas jūtas viņš neesot piedzīvojis visu savu 28 gadu laikā. Viņš sapņo par kopīgu ģimeni un bērniem, bet noslēdz vēstuli ar romantisku solījumu: «Tu drīz būsi Sindija Endziņa, to es tev apsolu…»






































































































































































