• Korejas recepte Latvijas zemei – dabiskā saimniekošana

    IEVA dzīvo zaļi
    Kristīne Sēnele
    30. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis
    Kad dundadznieks Juris Šleiners vairs negribēja garas dienas pavadīt birojā pie datora, viņš atgriezās bērnības mājās Dundagā pie vecākiem. Internetā viņš iepazina metodi, ar kuru, Jura vārdiem, uzreiz noklikšķēja – korejiešu dabiskā saimniekošana. Kas tā tāda un ar ko Juri savaldzināja?

    Sākumā viņš atgriezās, lai palīdzētu kazu saimniecībā, pēc tam, lai līdztekus sāktu prātot arī par to, ko pats varētu darīt ar zemi, kā labāk piepildīt pagrabu.

    Pārtika augiem

    Neatceros vairs, kā nonācu līdz dārziem, jo sākumā daudz eksperimentēju ar sēņu audzēšanu. Tā bija lieta, par kuru šeit nekas daudz nebija zināms, apkārtnē ar to neviens nenodarbojās. Pētot sēnes, uzzināju vēl daudz dažādu interesantu nianšu un iepazinu permakultūru, tostarp korejiešu dabisko saimniekošanu (angļu valodā – Korean Natural Farming).

    Šī dabiskās saimniekošanas pieeja nav pārāk sena. Tā galvenokārt saistīta ar personu, vārdā Cho Han-Kyu jeb Master Cho. Viņš savā pieejā apvienojis Japānā apgūtās un Korejas tradicionālās dabiskās saimniekošanas paņēmienus. Metodes pamatā ir deviņas receptes, kas paredzētas, lai iegūtu šķīdumus dažādiem mērķiem, piemēram, zivju aminoskābes augiem kalpo kā degviela, lai tie pieņemtos kuplumā, bet fermentēta augu sula tiem ir kā pārtika, nodrošinot nepieciešamās barības vielas… Interesantākais, ka receptes, ko metode piedāvā, iespējams pielāgot ikvienam augam jebkurā no tā augšanas fāzēm. Manuprāt, tās ir arī tik elementāras – vajadzīgs tikai brūnais cukurs, etiķis un nedaudz alkohola. Un viss ir izdarāms mājas apstākļos.

    Veids, kā vairot augsnes auglību

    Jauniepazītā saimniekošanas pieeja man palika atmiņā kā relatīvi vienkārša metode saimniekošanai dārzā un augsnes auglības uzlabošanai. Mani uzrunāja tas, ka šī metode piedāvā tādu kā shēmu, kas vajadzīgs, lai palīdzētu augam un augsnei uzlaboties. Iedziļinoties korejiešu dabiskās saimniekošanas virzienos, esmu sapratis, ka mehāniskā un arī ķīmiskā apstrāde, piemēram, pesticīdi un minerālmēsli, augsni var degradēt. Savukārt, izmantojot dabiskajiem procesiem pietuvinātus saimniekošanas veidus, vairojot mikroorganismu daudzveidību, lietojot līdzekļus, kas iegūti no dabiskām sastāvdaļām, turklāt piemērotā laikā un daudzumā, varam atjaunot dabisko līdzsvaru augsnē un uzlabot tās veselību.

    Latvijā, šķiet, ar šo metodi neviens cits nestrādā, taču zinu, ka Somijā to izmanto. Es mācos no kustības PURE KNF, kas atrodas Havaju salās. Katru svētdienu viņiem Youtube kanālā ir dzīvā saruna, kur var uzdot jautājumus. Tur izveidojusies jau tāda kā neliela komūna – cilvēki dalās pieredzē un stāsta, kā tas darbojas. Tad nu sapratu, ka šī pieeja man jāizpēta rūpīgāk, jāmēģina un jāpārliecinās par tās efektivitāti. Šobrīd esmu recepšu testēšanas posmā – gribu gan citiem rādīt, kā tas strādā, gan, protams, pats procesā pārliecināties, vai tas tiešām darbojas. Tagad taisu maisījumus pēc speciālajām receptēm. Pirmais to izmēģinājums mājas režīmā būs ar mikrozaļumiem. Vēlāk, kad sāksies sezona, mēģināšu arī ar dārza augiem. Tā kā ar šo esmu aizrāvies salīdzinoši neilgi, līdz šim vienkārši nav pieticis laika to īstenot.

    Deviņas receptes septiņās kombinācijās

    Detalizētas receptes ar visām gatavošanas un lietošanas niansēm atrodamas internetā. Protams, jāņem vērā, ka esam citā klimatiskajā joslā, tāpēc ne visi augi, kas nosaukti receptēs, pie mums pieejami, taču pamatprincipi, manuprāt, strādā visur – vai tas ir Havaju salās, vai Latvijā. Turklāt ir arī tādi universāļi kā, piemēram, ķiploki, kas pieejami daudzviet pasaulē.

    Metode paredz septiņas dažādas formulas: augsnes, sēklu, uzturošā, lapu, ziedu, augļu un ražas.

    Šķīdumus kombinējot, var palīdzēt augam attiecīgajā augšanas fāzē. Jā, sākumā izklausās sarežģīti, bet patiesībā jāiemācās tikai sagatavot preparātus un pielāgot tos savu augu vajadzībām.

    Maisījumu receptes ir pats pamats, bet korejiešu dabiskajai saimniekošanai ir vēl visādi triki. Otrs lielais virziens ir vietējie mikroorganismi. Tas ir tikpat svarīgs kā visi tie šmiņķi kopā. Bet arī to varēšu atsākt tuvāk pavasarim.

    Šobrīd esmu iztulkojis pamatinformāciju par šo metodi no grāmatas, kuru izmantoju. Plānoju to papildināt ar savu pieredzi un dot iespēju arī Latvijas dārzkopjiem ar to iepazīties.

    Galvenās sastāvdaļas jeb divi vaļi

    *Brūnais cukurs. Tam ir jābūt cukurniedru, nerafinētam, lai tas nav attīrīts no visiem mikroelementiem. Cukurs kalpo kā konservants. Iedarbību skaidro teorija, ka tas, līdzīgi kā sāls, spēj caur šūnu sieniņām izvilkt barības vielas no augiem. Cukuri ir dabas valūta – ar tiem barojās mikroorganismi, kas ir uz auga un augsnē. Noteikts cukurs garšo noteiktiem mikroorganismiem, un tad tie apmaiņā pret saņemto saldumu dod savu pienesumu.

    *Etiķis. Etiķis rodas arī augsnē un ir kā dabiskais tīrītājs, tādēļ tas kalpo kā viena no sastāvdaļām šķīdumu receptēs. Pārsvarā izmanto dabisko 5% etiķi. Pašlaik tieši testēju, kāds etiķis sanāks no ‘Baltais Dzidrais’ āboliem, šobrīd fermentējas.

    4 vienkāršas receptes

    1. Cukura un augu sīrups.

    Ņem kāda auga daļas noteiktā augšanas fāzē, attiecībā 1:1 sajauc ar brūno cukuru un atstāj uz nedēļu. Vislabāk ņemt to pašu augu sugu, kuram pēc tam vēlas šo šķīdumu lietot. Pēc divu nedēļu nostāvēšanās šķidrumu, kas radies, nolej. Rezultātā rodas auga sīrups, viena no galvenajām septiņu formulu sastāvdaļām.

    2. Augu mēslojums no zivju galvām un atliekām.

    Princips līdzīgs kā cukura un augu maisījumā, tikai šeit augu vietā izmanto zivju produktus, veidojot zivju un brūnā cukura fermentēto produktu, ko korejieši paši dēvē par neaizvietojām aminoskābēm. Vielas, kas rodas, palīdz augam pieņemties spēkā, veidot lielāka diametra stublājus, veicina augu šūnu dalīšanos. Nē, šķīdums nesmird, tas smaržo tieši tāpat kā tikko sajaukts.

    3. Etiķa un kaulu maisījums.

    Tam ņem apdedzinātus kaulus un pārlej ar etiķi – lai šķīdums nebojātos, šim izmantoju parasto galda etiķi, ko atšķaidīju ar ūdeni. Kaulus dedzinu pirolīzes mucā (paralēli kokogļu veidošanai ielieku iekšā arī kaulus), tad nav visu laiku jāuzmana.

    4. Olu čaumalu mēslojums.

    Olu čaumalas apgrauzdē uz pannas, lai dabūtu nost to iekšējo apvalku, pārlej ar etiķi un ļauj nostāvēties aptuveni nedēļu. Pēc tam izkāš un iegūto šķīdumu var uzglabāt. Ja olas kārtīgi neapgrauzdē, var sanākt, ka šķīdums sabojājas, veidojoties pelējuma kārtai šķīduma virspusē.

    Dažas būtiskas nianses

    • Preparātus nedrīkst gatavot plastmasas traukos, var izmantot stikla vai māla traukus, un tos piepilda tikai līdz 2/3, atlikušo trešdaļu atstājot gāzu apmaiņai.
    • Iegūtos šķīdumus izmanto atšķaidītus ar ūdeni. Tos vajag ļoti mazā koncentrācijā – augu novilkumiem attiecība 1:500. Tātad, ja sagatavo vienu litru šķīduma, tad sanāks 500 l darba šķīduma. Preparātos, kuros līdzās cukuram izmanto arī alkoholu, attiecība ir vēl lielāka – 1:1000. Bet, ja tas pastāvējis jau dažus gadus, tad – 1:2000. Līdz ar to izmaksas šo recepšu pagatavošanai sanāk niecīgas.
    • Formulu var izsmidzināt tieši uz augiem, bet var tos arī apliet, tad preparāts daļēji nonāks arī augsnē.

    Kur meklēt informāciju un receptes?

    • Youtube kanālā PURE KNF
    • naturalfarminghawaii.net
    • knfsupport.com
    • Grāmatā Dr. Cho’s Global Natural Farming (pieejama interneta vietnē ilcasia.fileswordpress.com)
    • Recepšu grāmata pieejama vietnē biblioteca.matinhocheiroso.com, meklējot pēc atslēgvārdiem PURE KNF

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē