Kāpēc viņa neēd gaļu?

– Kā tu nonāci līdz domai par dzīvnieku aizsardzības organizāciju?

– Es ļoti mīlu dabu un dzīvniekus, un jau kopš bērnības mani uztrauc, ka izmirst dažādas sugas, jo planēta ir piesārņota, tāpēc gribu kaut ko darīt, lai šo postu mazinātu. Ko tieši darīt? Manā gadījumā darbojos nevalstiskā organizācijā, kas ir darbs un vienlaikus arī manas dzīves misija. Varbūt vēlāk iešu arī politikā, jo jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību un arī dzīvnieku labklājību, ļoti bieži ir saistīti ar dažādiem politiskiem lēmumiem.

Gribu uzsvērt, ka tieši industriālā lopkopība ir milzīgs izaicinājums mūsdienu sabiedrībai un globāla vides piesārņošanas problēma. Šis saimniekošanas veids ne tikai dara pāri dzīvniekiem, bet arī rada klimata pārmaiņas un negatīvi ietekmē sabiedrības veselību. 94% gadījumu lopi tiek audzēti industriālajās fermās apstākļos, kur tie nevar pakustēties, nemaz nerunājot par iespējām īstenot savus instinktus un konkrētās sugas dabu. Par klimata pārmaiņām pasaule runā jau gadu desmitiem, bet tikai dažos pēdējos gados arī mēs šeit, Latvijā, sākam reāli izjust, ka daba un klimats mainās. Pie mums parādās sugas, kas līdz šim šeit nebija sastopamas, izzūd mums tipiskās, kļūst arī grūtāk izaudzēt pārtiku, jo laikapstākļi ir neprognozējami.

Citi lasa

Santa.lv

Jautājumi un atbildes

Kam jāuzmanās ar kafijas dzeršanu?

Gita Riekstiņa

Dārzs

Sakņu dārza darbi decembrī. Kas jādara, lai nākamgad dārzā nebūtu kurmju?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Dzīvnieku produktu patēriņš ir milzīgs, un tas ietekmē cilvēku veselību, izraisot dažādas slimības – diabētu, paaugstinātu holesterīnu, arī dažādas zoonozes ir sekas piesārņojumam, kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Kovids ir tikai viena no zoonozēm, un, piemēram, Ķīnā ir parādījies jauns putnu gripas patogēns, kas ir bīstams cilvēku dzīvībai. Ja tas izplatīsies pa visu pasauli līdzīgi kā kovids, būs ļoti bēdīgas sekas. Man ir svarīgi kaut ko darīt, lai arī pēc vairākiem gadu desmitiem planēta būtu skaista, zaļojoša vieta, nevis izskatītos kā sižetos no apokalipses filmām.

Viens cilvēks, neēdot gaļu, izglābj aptuveni 100 dzīvnieku gadā, kuri netiek turēti stresā, mocībās, nepiemērotos apstākļos, jo nāve jau nav sliktākais, salīdzinot ar mokpilno dzīvi.

– No kurienes tevī šis entuziasms cīnīties?

– Esmu no mazpilsētas, un man kopš agras bērnības patikuši dzīvnieki. Manā kā bērna izpratnē tie bija dažādi mīļdzīvnieki, kāmīši un papagaiļi, kuru man, tagad atceroties, ir žēl, jo viņi dzīvoja būros un viņu mūžs bija īss.

Mans pirmais darbs bija Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur strādāju par dzīvnieku kopēju. Zoodārzā darbojās Jauno naturālistu pulciņš, skatījāmies populārā britu dabaszinātnieka Deivida Atenboro BBC televīzijas kanālam veidotās filmas par dažādām sugām un to nozīmi pasaules mērogā. Gribēju kļūt par veterinārārsti, bet man ne visai padevās ķīmija. Tādēļ sāku studēt psiholoģiju, bet vēlāk darbojos mediju vidē.

Aptuveni 20 gadu vecumā ar stopiem apceļoju Eiropu un nonācu kādā Vācijas vegānu kopienā. Nodzīvoju tur apmēram mēnesi un atgriezos jau kā veģetāriete. Pilnībā atteikties no visiem produktiem likās pārāk radikāli, nevienu vegānu es laikam te, Latvijā, pat nemaz nepazinu. Savukārt, kad man bija 31 viens gads, draugs ieteica uz vienu mēnesi pamēģināt vegānismu. Un, skat, mēneša vietā pagājuši jau 10 gadi, kopš esmu vegāne!

Uzreiz gan gribu uzsvērt, ka vegānisms nav vienīgais mērķis, uz ko tiekties, lai palīdzētu videi un dzīvniekiem. Svarīgākais ir spert pirmos soļus – samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu, izvēlēties tādus produktus, kas nākuši no saimniecībām vai audzētavām, kurās tiek ievēroti augstāki labturības standarti, piemēram, bioloģiskām saimniecībām. Un ēšana ne tuvu nav vienīgā joma, kurā īstenot zaļo dzīvesveidu! Var siltināt māju, braukt ar velosipēdu, samazināt atkritumu radīšanu. Kad ar kaut ko esi sācis, katrs nākamais solis ir jau vieglāks.

Labi, ja cilvēks nemēģina ielikt sevi nevienā kastītē, bet vienkārši cenšas dzīvot videi draudzīgāk.

– Kaut ko par Dzīvnieku brīvības aktivitātēm Latvijā noteikti ir dzirdējis ikviens. Bija kampaņa Mēnesis sprostā, kuras laikā dzīvnieku aizsardzības entuziasti mēneša garumā katrs pavadīja diennakti sprostā pie Saeimas, kas izpelnījās plašu mediju un sabiedrības interesi, bet kādas bija pirmās kampaņas, ar kurām sākāt savu darbību?

Sākumā rīkojām mazus informatīvus un izglītojošus pasākumus, piemēram, Kaņepes Kultūras centrā. Publicējām pirmos pētījumus no Latvijas zvēraudzētavām. Mūsu aktīvisti apsekoja sešas no tobrīd astoņām audzētavām, dokumentēja apstākļus, kādos dzīvnieki tiek turēti. Savāktos materiālus piedāvājām medijiem un sākām kampaņu – vācām balsis manabalss.lv platformā par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu.

– Līdz kādiem projektiem esat izauguši pa šo laiku?

– Šobrīd biedrībai Dzīvnieku brīvība ir četri aktīvi projekti – divas dzīvnieku aizsardzības kampaņas un divas augu kampaņas. Cīnāmies par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā un dējējvistu atbrīvošanu no sprostiem. Sprostos turēto vistu olas ir marķētas ar ciparu 3. Strādājam ar uzņēmumiem, veikaliem, ražotājiem, restorāniem, aicinām viņus atteikties no sprostos dēto olu izmantošanas.

Augu kampaņās popularizējam videi un dzīvniekiem labvēlīgu dzīvesveidu, kas vienlaikus ir arī labākā izvēle cilvēku veselībai. Dzīvnieku brīvība ir izveidojusi veselīga augu uztura projektu Augi draugi – palīdzam restorāniem un kafejnīcām ieviest pilnvērtīgas augu maltītes, konsultējam, reklamējam. Cilvēki mūsu lietotnē Augi draugi var viegli atrast, kur šādas maltītes baudāmas. Otrs projekts ir Neapēd zemeslodi – ikgadējais izaicinājums, kurā piedalās nu jau daudzi tūkstoši cilvēku, uz mēnesi apņemoties pamēģināt ēst vairāk augu, mazāk dzīvnieku valsts produktus. Šā mēneša laikā izaicinājuma dalībnieki saņem praktisku palīdzību – informāciju, skaidrojumus, dažādus rakstus un receptes: ko ēst, kā sabalansēt uzturu, kur iepirkties.

Dzīvnieku brīvība organizēja arī pasākumu Vegānfestivāls, kas pulcēja daudz augu valsts uztura atbalstītāju, notika ne tikai maltīšu baudīšana, bet arī dažādas citas aktivitātes, taču pandēmijas dēļ pēdējos divus gadus diemžēl no šā pasākuma nācies atteikties.

– Ko ir izdevies šo gandrīz 10 gadu laikā sasniegt?

– Kā viens no atskaites punktiem ir pati organizācija. Esam izauguši tik lieli, ka mums jau ir vairāk nekā 800 biedru un pieci algoti darbinieki – sākotnēji visi strādājām tikai brīvprātīgi. Ir palielinājies kontaktu un sadarbību loks ar citām nevalstisko organizāciju apvienībās gan Latvijā, gan starptautiski.

Runājot tieši par dzīvnieku aizsardzību, lielākais sasniegums, ar ko gribas palepoties, ir savvaļas dzīvnieku izmantošanas cirkā aizliegums, ko mēs panācām 2016. gadā pēc trīs gadus ilgas intensīvas kampaņas. Otrs nozīmīgākais sasniegums ir dējējvistu atbrīvošanas kampaņa, kuras rezultātā lielākā daļa mazumtirdzniecības veikalu tīklu ir apņēmušies līdz 2026. gadam pilnībā attiekties no sprostos dētām olām. Arī uzņēmums Balticovo, kas ir Latvijas lielākais olu ražotājs, paziņoja, ka līdz 2026. gadam pilnībā atteiksies no sprostu sistēmām. Mūsu darbs ir nesis augļus!

– Janvārī atkal rīkojāt kampaņu Neapēd zemeslodi?

– Neapēd zemeslodi ir brīnišķīga kampaņa, jo katram cilvēkam ir iespējams iesaistīties un reāli savā dzīvē, veicot konkrētas darbības, darīt tā, lai planētai būtu labāk, lai dzīvniekiem būtu labāk, lai paša veselībai būtu labāk. Mēs, akcijas organizatori, piedāvājam praktisku palīdzību, līdz ar to ir vieglāk saplānot ēdienreizes, nekā mēģinot uz savu galvu, un arī kopā darīšana iedvesmo, jūtot, ka savos centienos neesi viens. Kampaņa notika jau sesto gadu. Sākām ar pusotra tūkstoša dalībnieku, bet pēc pieciem gadiem to bija jau ap 10 000, kas Latvijas sabiedrības mērogā ir liels skaitlis. Līdzīgas kampaņas notiek arī citās valstīs, sociālajos tīklos pat ir izveidots tēmturis #veganuary.

Mēģinām aprēķināt arī, cik dzīvnieku tādējādi izglābjam. Diemžēl ne visi akcijas dalībnieki aizpilda anketu kampaņas noslēgumā, līdz ar to nezinām, cik ilgi cilvēks ir ievērojis augu valsts uztura paradumu un vai turpinās to darīt arī pēc kampaņas. Aprēķinājām, ka ap 6000 fermu dzīvnieku gada laikā tiek izglābti 10 000 dalībnieku uztura izmaiņu rezultātā. Viens cilvēks, neēdot gaļu, izglābj aptuveni 100 dzīvnieku gadā, kuri ne tikai netiek nokauti, bet arī netiek turēti stresā, mocībās, nepiemērotos apstākļos, jo nāve jau nav sliktākais, salīdzinot ar mokpilno dzīvi. Daudziem, pērkot gaļas gabalu veikalā, nemaz neienāk prātā, ka tas ir nācis no dzīvnieka, kurš ir tāds pats kā mūsu suņi un kaķi, tikpat brīnišķīgs, tikpat liela personība, kas vēlas dzīvot un piedzīvot dzīvi atbilstoši savas sugas specifikai.

Sabalansēts augu valsts uzturs ir pilnvērtīgs visos vecuma posmos, tā ka ēst vai neēst dzīvnieku valsts produktus ir izvēles jautājums, nevis dabas diktēta nepieciešamība.

–  Tomēr gaļas ēdāji iebildīs, ka cilvēku daba radījusi kā visēdāju, turklāt bez dzīvnieku valsts uztura izmantošanas mēs nevarēsim pabarot visus planētas iedzīvotājus…

– Tie ir mīti! Fakts ir tāds, ka tieši dzīvnieku produktu ražošana patērē nesamērīgi daudz planētas resursu, ar to saprotot gan zemes platības, gan ūdeni, gan enerģiju. 70% lauksaimniecības zemju pasaulē tiek izmantotas lopu audzēšanai – ganībām, barības ieguvei. Ja mēs pārietu uz augu valsts uzturu, tad atbrīvotu milzīgas savvaļas platības, kurās varētu dzīvot savvaļas dzīvnieki, kur varētu audzēt arī augu valsts pārtikas izejvielas, darīt to videi saudzīgāk, nekā iegūstot lopbarību, ko vajag ļoti daudz un strauji, tāpēc intensīvas augšanas veicināšanai tiek lietoti dažādi minerālmēsli, herbicīdi, pesticīdi un citas videi nelabvēlīgas vielas.

Savukārt dzīvniekiem fermās lielākoties ir slikti apstākļi, tie slimo, tādēļ viņiem dod medikamentus, arī antibiotikas, kas nonāk notekūdeņos un arī cilvēku organismā, tādējādi radot rezistenci pret antibiotikām, kas apgrūtina daudzu slimību ārstēšanu.

Augu valsts pārtikas ražošana prasa daudz mazāk resursu! Bet, atspēkojot uzskatu, ka mēs šeit, Latvijas platuma grādos, savulaik esam bijuši visēdāji, jāsaka, ka iespējams, tāltālā pagātnē esam bijuši pat kanibāli. Bet šobrīd ir 21. gadsimts, globālā situācija ir ļoti mainījusies. Tas, ka mūsu organisms ir spējīgs pārstrādāt dzīvnieku valsts produktus un gūt no tiem kaut kādas noderīgas uzturvielas, nenozīmē, ka mums tie obligāti ir jālieto. Pasaules vadošie uztura zinātnieki un dietologi jau sen ir pārliecinājušies, ka sabalansēts augu valsts uzturs ir pilnvērtīgs visos vecuma posmos, tā ka ēst vai neēst dzīvnieku valsts produktus ir izvēles jautājums, nevis dabas diktēta nepieciešamība.

– Tomēr, nenoliedzami, pieradumam ir liels spēks. Kļūt par vegānu vai pat tikai par veģetārieti daudziem varētu būt sarežģīti. Kā visprātīgāk sākt mainīt savus uztura paradumus?

– Cilvēkiem, kam negribas pilnībā atteikties no dzīvnieku valsts pārtikas, pietiek samazināt tās daudzumu. Ja jau piesaucam sendienas, tad varam ēst arī kā senči to darīja – gaļu reizi nedēļā. Tas būs milzīgs ieguvums gan videi, gan mūsu veselībai, gan dzīvniekiem.

Pārmaiņas ir neizbēgamas, mums ir jāveic revīzija paradumos, dzīvesveidā, jo ir pilnīgi skaidrs, ka klimata pārmaiņas nav kaut kāda biedējoša, bet tāla nākotne – tās notiek jau tagad. Kādam varbūt šķiet, ka globālā temperatūra jau ir kritiski paaugstinājusies, postošie procesi palaisti, ko tad nu vairs! Taču es uzskatu, ka nekad nav par vēlu. Ir par vēlu novērst, ka vispār kas tāds ir noticis, bet varam padarīt šīs pārmaiņas mazāk iznīcinošas, varam novērst visļaunāko. Arī kampaņā Neapēd zemeslodi skaidrojam: tā nav atteikšanās, tieši otrādi – cilvēks iepazīst jaunus brīnišķīgus produktus, par kuriem pat nebiji iedomājies, ka tie ir tik garšīgi, neparastos veidos pagatavojami. Augu valsts produktu klāstā ir alternatīvas visiem dzīvnieku valsts produktiem, un to kļūst arvien vairāk, pieejamākas kļūst arī cenas.

Varam ēst, kā senči to darīja, – gaļu reizi nedēļā. Tas būs milzīgs ieguvums gan videi, gan mūsu veselībai, gan dzīvniekiem.

Līdzīgi kā jebkura veida uzturā – vari ēst dārgi, bet vari arī ekonomiski. Viss atkarīgs, vai esi gatavs gatavot pats, vai arī gribi jau gatavus pusfabrikātus, ko tikai uzmest uz pannas. Arī beziepakojuma veikali sāk piedāvāt, piemēram, sveramo tofu. Bet daudz ko var pagatavot pats, arī siera un gaļas alternatīvas var izgatavot pats no pavisam vienkāršiem visiem pieejamiem produktiem.

– Tavs darbs ir arī tavs dzīvesveids, vai tev ir arī laiks citiem hobijiem?

– Jā, Dzīvnieku brīvība ir mans misijas darbs, tas rauj iekšā arī nosacīti brīvajā laikā. Lai nezaudētu optimismu un neizdegtu, ir svarīgi atrast veidu, kā vienkārši būt cilvēkam un baudīt dzīvi. Es daudz eju pārgājienos, braucu ar velosipēdu, ceļoju, man svarīga ir ģimene, draugi. Es katru dienu cenšos arī padejot, uzdziedāt. Spēlēju mutes harmonikas un melodiku. Senāk spēlēju arī ģitāru. Bērnībā gāju mūzikas skolā, bet to nepabeidzu, jo bija daudz citu interešu. Taču diezgan drīz pie mūzikas atgriezos, un tā ir ar mani visu manu pieauguša cilvēka dzīvi.

Man ir arī divi kaķi. Viens no patversmes, otrs no ielas – Pēcis un Kate. Viņi ir superlieli atbalstītāji stresa noņemšanā. Kad esi sakreņķējies un paglaudi kaķi, saproti, ka visas problēmas ir nosacītas.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.