Rīga +7°C 
Par suni Diona sāka sapņot pirms četriem gadiem, kad no Rēzeknes pārcēlās uz Rīgu. Viņa daudz lasīja par suņiem, pētīja šķirnes, līdz saprata, ka vispiemērotākais būtu pūdelis. Tomēr ar lēmumu nesteidzās: «Sapratu, ka jāsāk ar ikdienas izvērtēšanu – vai vispār varu suni pielāgot savam grafikam. Kad kaut kur devos, domās spriedu – varētu es te ņemt suni līdzi vai ne. Lielākoties varēju. Man vēl nebija pat noskatīts kucēns, kad jau sāku iepirkt sunītim mantas, drēbītes, siksniņas, gultu un visu pārējo,» stāsta Diona. Un tad ieraudzīju sludinājumu, ka toipūdeļu audzētavā ir kucēnu metiens. Aizbraucu apskatīties un uzreiz sapratu – tas ir mans suns, tāpēc iemaksāju drošības naudu. Kucēnu man rezervēja, un tad vēl pusotra mēneša bija jāgaida, līdz viņš varēja doties uz manām mājām.»
Gaidīšanas laiku Diona izmantoja, lai vēlreiz apmeklētu audzētavu, aprunātos ar audzētājiem un iepazītos ar kucēna vecākiem.
Viņai bija svarīgi pārliecināties, ka suņi tiek audzēti atbildīgi.
Toipūdeļi šobrīd ir ļoti pieprasīti, taču popularitātei ir arī ēnas puse – ne visi audzētāji pietiekami rūpējas par dzīvnieku veselību. «Tā ir liela problēma, jo suņi tiek pavairoti pa labi un pa kreisi, nepievēršot pietiekamu uzmanību veselībai. Esmu pūdeļu WhatsApp čatiņā, kur reizēm nākas lasīt par lielām veselības problēmām, dažādām alerģijām un citām kaitēm. Man ļoti paveicās, jo Nio ir veselīgs,» priecājas Diona.
Par savu kucēnu viņa samaksāja 1300 eiro, dažu pēdējo gadu laikā cenas ir pieaugušas aptuveni divkārt. «Neesmu no tām dāmām, kas pūdelīti iegādājušās, jo viņi šobrīd ir modē. Es patiešām ļoti rūpīgi izsvēru visus par un pret, izpētīju informāciju, domās piemērīju šķirni savam ikdienas grafikam un tikai tad pirku suni. Tā nebija mirkļa iegriba!»
Diona pūdeli izvēlējās tā aktīvā, sabiedriskā rakstura dēļ un arī tāpēc, ka apmatojums tikpat kā nekrīt ārā. Tomēr drīz vien viņa pārliecinājās, ka skaistais kažoks prasa daudz rūpju: «Jārēķinās, ka kopšana neaprobežojas tikai ar vienu friziera apmeklējuma reizi pusotrā vai divos mēnešos. Tas ir arī ikdienas darbs saimniekam – suns jāķemmē vismaz trīs reizes nedēļā, lai spalva būtu mīksta un nerastos savēlumi. Visgrūtāk ir izķemmēt kājas, jo tām visātrāk piekļūst mitrums un netīrumi.» Ne mazāk svarīga ir audzināšana: «Suns noteikti ir jāapmāca. Pūdeļiem ļoti patīk mācīties, un, ja saimnieks viņiem nenodrošinās šo iespēju, suns sāks atļauties darīt visu, kas vien ienāk prātā.»
Rūpes par suni nozīmē arī gatavību neparedzētiem izdevumiem. Pat ja dzīvnieks ir vesels un veterinārārsta apmeklējumi nav bieži, saimniekam jābūt gatavam situācijām, kad nepieciešama ārstēšana, īpaši, ja suns ir alerģisks. Jādomā arī par mazā drauga komfortu aukstajā laikā. Latvijas ziema viņam var būt pamatīgs pārbaudījums, tāpēc Nio garderobē ir arī siltas drēbītes: «Tas nav modes untums, dzīvnieciņam vienkārši ir auksti. Ja dzīvo Rīgā, vēlami arī zābaciņi, jo suņa ķepiņās starp pirkstiem saiet uz ietvēm sabērtais sāls un rada diskomfortu un sāpes.»
Tomēr visas rūpes atmaksājas ar kaut ko tādu, ko nevar izmērīt naudā vai īsti izteikt vārdos. Diona ir pamanījusi, ka Nio ļoti labi uztver viņas emocionālo stāvokli. Kad saimniece ir priecīga, suns to jūt, bet brīžos, kad Diona ir noskumusi vai satraukta, mainās arī viņa uzvedība. «Pūdelīši ļoti jūt savu cilvēku. Ja esmu priecīga – priecāsies man līdzi, bet, ja būšu bēdīga, nāks samīļot un neuzstās uz dauzīšanos. Nereti saka, ka suņi ļoti līdzinās saviem saimniekiem. Un mēs patiešām esam radniecīgas dvēseles. Arī ārēji, šķiet, esam līdzīgi,» smaidot spriež dziedātāja.
Nio vārds nav izvēlēts nejauši: «Gribēju no sava vārda Diona izveidot trīs burtu kombināciju, kas man patiktu. Sākumā domāju par Dio, bet tas šķita pārāk klišejiski, tāpēc paliku pie Nio, jo šis vārds der gan puikam, gan meitenei.»
Gads kopā ar Nio Dionai ir apliecinājis, ka rūpīgi pārdomāts lēmums var kļūt par vienu no skaistākajiem dzīves pavērsieniem. Mazais pūdelītis ir ienesis viņas ikdienā jaunus ieradumus, atbildību, daudz smieklu un īpašu brīžu.
