Rīga +22°C 
Tiesa, seniori, kuri ir piedzīvojuši gan padomju laika rindas pēc desas, sviesta, mandarīniem un nepieciešamību veidot uzkrājumus priekšdienām, gan 90. gadu jukas, kad veikalos parādījās pat sapņos neredzēti produkti, taču knapi pietika naudas maizei, kartupeļiem un margarīnam Rama, ir Latvijas disciplinētākie pārtikas produktu lietotāji. Viņiem ir gadiem pilnveidotas praktiskas iemaņas, kā to lietpratīgi iegādāties, uzglabāt un izlietot, neveidojot atkritumu tonnas, tātad arī nepadziļinot ekoloģisko pēdu.
Diemžēl daļai senioru rūpīgi plānot pirkumus pārtikas veikalā ir arī dzīves diktēta nepieciešamība: iegādāties to, kam tobrīd ir visizdevīgākā vai vismazākā cena. Tāpēc reizēm virtuves plauktos rodas uzkrājumi, kas tur aizkavējas ilgāk par paredzēto termiņu. Vai tiešām ar produktiem, kam ir beidzies derīguma termiņš, var saindēties? Un kā tad ar tiem produktiem, ko lielveikali par pazeminātu cenu pārdod kā preci, kam tuvojas derīguma termiņa beigas? Vai ziedoto pārtiku, kam nereti lietošanai atvēlētais laiks arī ir pavisam tuvu beigām?
Kad jāpaļaujas uz savu degunu?
Filozofijas doktore, pētniece, biedrības Zaļā brīvība klimatu saudzējoša dzīvesveida, pārtikas atkritumu mazināšanas un izglītības ilgtspējīgai attīstībai eksperte Inga Belousa skaidro, ka visi marķējumi vēsta par pārtikas produktu to, ko tāpat nevaram nojaust. Taču derīguma termiņu – konkrētu datumu, mēnesi, gadu – skaidro divas norādes: izlietot līdz (angliski – use by) un ieteicams līdz (angliski – best before).
Pirmais – izlietot līdz… – ir daudz striktāks; tas nozīmē, ražotājs garantē, ka līdz šim konkrētajam datumam produktu droši var lietot pārtikā, bet pēc tam tas vairs nav tik droši un, jā, pastāv risks ar to saindēties.
Šādus striktus derīguma termiņus attiecina uz atsevišķām pārtikas produktu grupām, visbiežāk uz svaigajiem produktiem, kas ātri bojājas, – gaļu, zivīm, pienu. Protams, lemjot par šīs pārtikas svaigumu, viens no labākajiem padomdevējiem ir paša deguns. Diezin vai ēdīsim zivi, gaļu vai biezpienu, kas nelabi ož. Bet ne jau vienmēr nākamajā dienā pēc termiņa beigām svaigais produkts pārvēršas indē.
Dzīves pieredze saka – uzreiz neizsvied, bet gan termiski apstrādā, tā nodrošināsies pret nepatīkamiem pārsteigumiem.
Biezpiena plācenīši brokastīs ir tikpat gardi, cik biezpiens ar krējumu un zaļumiem! Un arī uzturvērtību tie nav zaudējuši! Tāpēc ideālajā variantā svaigos produktus, kas ātri bojājas, pērc tikai tik daudz, lai nekavējoties tos pagatavotu, nevis uzkrātu.
Kādus produktus pirkt atlaižu laikā?
Otra norāde – ieteicams līdz… – norāda laiku, līdz kuram šī prece saglabā ražošanā paredzēto kvalitāti, visbiežāk attiecināts uz ilgi uzglabājamām pārtikas precēm. Pēc norādītā termiņa produkts varētu pamazām zaudēt garšu, struktūru vai aromātu. Piemēram, makaroni varētu kļūt trauslāki, vai, tieši otrādi, sīkstāki, garšvielas zaudēt krāsu un aromātu.
Tomēr arī pēc šī datuma produkts joprojām ir droši lietojams uzturā, taču, kā saka Inga Belousa, iespējams, skaistumkonkursā pirmās vietas vairs neiegūs. Tas, ka šādi produkti ir droši lietojami uzturā, norāda arī dažādu valsts struktūru izstrādātie noteikumi un vadlīnijas pārtikas ziedošanai. Produkti, kas iekļauti pārtikas paciņās, ir ar pietiekami ilgu lietošanas laiku – visbiežāk tie ir dažādi putraimi, milti, makaronu izstrādājumi, eļļa, kafija, tēja, saldumi, tostarp konfektes un šokolāde, konservi, žāvēti augļi un ogas. Šos produktus tad arī ir izdevīgi iegādāties, izmantojot atlaides lielveikalā.
Cits jautājums – ir labi, ja vienmēr rezervei ir kāda paciņa rīsu vai makaronu, taču veidot lielus uzkrājumus arī nav prātīgi.
Mūsdienu virtuves, īpaši daudzdzīvokļu mājās, ir siltas, un tāda vide ļoti patīk pārtikas kodēm. Tāpēc virtuves plauktus regulāri nāktos pārskatīt, un tie jātukšo pēc principa: pirmais iekšā, pirmais ārā. Tikko no veikala atnesto novietojam tālāk, bet aizsākto putraimu paku noliekam pa rokai kā visdrīzāk izmantojamo. Ar pavārnīcu rokās nav ērti rakāties pa plauktu, tāpēc ņemam to, kas ir pie rokas, nevis meklējam dziļumos noslēptās divas atvērtās paciņas.
«Katra maza lietiņa, arī griķu paciņa, kas ļauj justies droši šajā nestabilajā pasaulē, ir laba, taču – runa ir par apjomiem. Pietiks ar vienu, nevis trim četrām! Iespējams, der pārrunāt ar mājiniekiem vai tiem, kuri ik pa laikam papildina jūsu pārtikas plauktu, – vai un kas īsti negaršo vai nav atradis pielietojumu, un no šādiem produktiem atteikties. Dažreiz aiz pieraduma vai pieņēmuma, ka tas ir labs produkts, pērkam ēdienu, kas tā arī netiek izmantots. Plaukti ir ne tikai mūsu resursi, bet arī mūsu ekonomika, tāpēc – regulāri tos revidē!»
Glabāt tā, lai citi netiek klāt!
«Ar Āzijas ceļojumu ciemakukuļiem biju atvedusi pārtikas kodes, kam ļoti garšoja mūsu pārtika. Vajadzēja pirkt burkas ar vākiem, turklāt tādiem – ar gumijas blīvēm, kas hermētiski piekļaujas burkas malai. Slēgti trauki pārtikai ir daudz drošāki,» personīgajā pieredzē dalās Inga Belousa.
«Protams, sausajiem produktiem der arī vienkāršas burciņas ar uzskrūvējamiem vāciņiem, taču tos reizi pa reizei vajadzētu nomazgāt, jo pārtikas kodes savas oliņas mēdz dēt tieši pie vāka malas, un, atverot vāku, paši to negribot, iestumjam traukā kožu nākamo paaudzi…»
Īpaši pārtikas kodēm garšo riekstu un kaltēto augļu un ogu krājumi; tos atlaižu laikā mēdzam sapirkties vairāk, nekā īsā laikā varam pieveikt.
Protams, šie produkti ir veselīgi un lieliski ikdienas patēriņam, diemžēl kožu apdraudējuma dēļ tos nevajadzētu ilgi glabāt. Turklāt rieksti ar laiku kļūst rūgti, tāpēc prieks par veiksmīgu pirkumu pēc dažiem mēnešiem var pārvērsties vilšanās. Pieredzējuši pavāri gan riekstu krājumus iesaka turēt saldētavā – tā produktu var uzglabāt ilgāk.
Turi aukstumā vai sasaldē!
Aukstums ir lielisks veids, kā pārtiku ilgāk saglabāt svaigu. Vispirms tas, protams, attiecas uz produktiem, kas ātri bojājas. Nenāktu par lieku atgādināt, ka katram produktam ledusskapī vajadzētu savu trauku, jo ne vienmēr iesaiņojums, kādā produkts gozējas veikala plauktos, der glabāšanai aukstumā. Ja lietojat plastmasas konteinerus, tiem jābūt derīgiem likšanai ledusskapī vai saldētavā – uz to norāda sniegpārsliņa marķējumā.
Plastmasas veidu ir daudz, un ne visi ir piemēroti, lai atrastos ledusskapī.
Taču parastas stikla burkas ar uzskrūvējamiem vākiem gan var likt pilnīgi droši; stikls neietekmēs produkta garšu, turklāt var labi redzēt, kas tajā ir iekšā, un reizēm tas ir ļoti noderīgi – ja acu priekšā stāv tas, kas jāizlieto pēc iespējas ātrāk. Citādi pabīdi tālāk, aizliec priekšā trauciņu ar sieru vai krējuma turziņu un tikai pēc nedēļas pamani…
«Ledusskapī nevajadzētu piena un gaļas produktiem stāvēt līdzās uz viena šķīvīša – arī tas attiecas uz pārtikas drošību. Iesaku traukus ar slēgtu vāku, arī stikla uzglabāšanas trauki ir labi, piemēram, sieram tā nezūd garša un nesajaucas ar citu produktu aromātiem. Tieši tas pats ir ar gaļas produktiem. Daudzi zaļumus – dilles, pētersīļus, kinzu – ledusskapī liek, ievietotus glāzē kā puķu pušķi. Taču nereti zaļumiem ir vienkārši par aukstu. Es vispirms tos nomazgāju, nosusinu, jau sagatavoju ēšanai un lieku kastītē ar stingru vāku. Svaigs vismaz nedēļu! Zinu, ka daudzi zaļumus ietin mitrā papīra dvielī vai auduma salvetē, ieliek plastikāta maisiņā ar aizdari, arī tā zaļumi ilgi saglabājas svaigi,» saka pētniece.
Katram savs NLO
Inga Belousa turpina: «Saldētavā mums katram mīt kāds NLO – neatpazīstams ledains objekts –, jo nevienam jau nav tik laba atmiņa, lai atcerētos, kas tieši ir šis pelēcīgais, sasalušais kunkulis – sēnes vai kādā maltītē pāri palikušie makaroni ar maltās gaļas mērci. Tāpēc vajadzētu arī savā saldētavā, pirms tur ievietojam kādu sagatavi vai pāri palikušas maltītes daļu, marķēt, uzrakstot, kas un kad ir ielikts saldētavā. Un, protams, izmantot tikai tos plastikāta maisiņus vai kārbiņas, uz kurām ir sniegpārsliņa, kas nozīmē, ka tie ir derīgi saldēšanai.Plastmasa, kas tam nav paredzēta, var reaģēt ar pārtiku.»
Viņa piekrīt arī pieredzējušajiem pavāriem, kuri iesaka pārtiku, ja vien to atļauj gabarīti, saldētavā uzglabāt parastās stikla burkās ar aizskrūvējamu vāku; jāņem vien vērā, ka trauku nedrīkst piepildīt līdz malām.
«Beidzamajos gados mēs par to runājam tik bieži – to pārtiku, kas no maltītes ir palikusi pāri, sagataves zupai vai sautējumam, kas sastrādātas vairāk, nekā vienā reizē var izmantot, liekam saldētavā! Jo tā ne tikai ietaupīsi pārtiku, bet arī laiku! Arī seniora ikdienas atvieglošanai tas ir risinājums – izņemt no saldētavas kārbiņu sautējuma sagataves vai pat porciju, kas pa nakti ledusskapī ir jāatlaidina un nākamajā dienā tikai jāuzsilda. Kad es saviem senioriem aizvedu sieru, mēs to sadalām un daļu liekam saldētavā.
Tāpat ilgāk var uzglabāt maizi (pirms tam gan sagriez rikās!); maize atkritumu kastē nonāk visbiežāk, jo tā ātri sapelē vai sazied.
Savukārt mani draugi tā glābj pēdējos ābolus, kas uz pavasara pusi apvītuši, nomizo, izgriež serdes, kad ceps pankūkas, piejauks mīklai. Tā var rīkoties ar visiem augļiem un ogām – lai taupītu vietu, vispirms sastrādāt, sablendēt, saliet pa trauciņiem. Kad radīsies vajadzība, pietiks vien atlaidināt un pievienot pankūku mīklai, saldajiem.»
«Pārtika arī atstāj vides pēdu, pastiprinot siltumnīcas efektu. Nemaz nerunājot par ētisko kritēriju, jo mēs, salīdzinot ar daudzām pasaules valstīm, varam atļauties svaigu un kvalitatīvu pārtiku, bet daudziem šādas iespējas vienkārši nav. Lielākā daļa no mums iet gulēt ar pilnu vēderu un zina, ko ēdīs brokastīs, bet daudz kur pasaulē tā nav. Tāpēc mums vajadzētu mācīties no senioriem, kā izmantot pārtiku, komposta kaudzē vai brūnajā atkritumu tvertnē liekot vien pārpalikumus – mizas, lakstus, čaulas, kaulus –, nevis produktus, ko vienkārši nepaspējām apēst,» saka Inga Belousa.
Īsumā par svarīgāko
- 2024. gadā radītais pārtikas atkritumu daudzums visā pārtikas piegādes ķēdē – 269 597 tonnas jeb 144 kg uz iedzīvotāju.
- Mājsaimniecību posmā radītais pārtikas atkritumu daudzums 2024. gadā Latvijā bija 160 692 tonnas, tātad 85,8 kg uz vienu iedzīvotāju (vēl papildus 33 933 tonnas, tātad 18,1 kg kanalizācijā novadīto pārtikas atkritumu daudzums). Jāuzsver, ka reģionos ir atšķirīga situācija: 105 kg Pierīgā un 59,6 kg Kurzemē.
- 3,6 kg nedēļā uz vienu mājsaimniecību: 65,8–70,2% ir pārtikas atlikumi jeb neēdamā daļa, 15–20,7% uzglabāšanas laikā sabojājušies produkti, 5,6–7,4% par daudz iegādātais vai sagatavotais; 3,1% beidzies derīguma termiņš.
- 51,7% no pārtikas atkritumiem izmetam pie nešķirotajiem, 19,4% kompostā, 17,4% kanalizācijā, 11,5% brūnajā (bioloģisko atkritumu) konteinerā.
Avots: Ziņojums Pārtikas atkritumi. Datu vākšanas sistēmas izveide un radītā daudzuma noteikšanas rezultāti Latvijā 2024. gadā, Rīga, 2025.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
