Māls ir arī lielisks ēkas koka konstrukciju konservators: tas paņem no koksnes mitrumu un uztur to sausu, šādi to pasargājot no sēnītēm un insektiem.
Apmetumu klāj uz sagatavotas virsmas divās kārtās – pamatapmetuma biezums ir apmēram 10 mm, dekoratīvās virskārtas – vidēji 5 mm.
«Vairums moderno apdares materiālu izdala kaitīgas vielas un ir cilvēkiem toksiski. Turklāt tie neelpo, tāpēc mājinieki ir spiesti iegādāties iekārtas, kas apkures sezonā telpas mitrina, bet pavasaros un rudeņos lieko mitrumu savāc, lai nerastos pelējums. Ja mājoklī ir māla apmetums, šādas iekārtas nav nepieciešamas: māls uztur cilvēka veselībai draudzīgo 50% mitrumu telpās.
Salīdzinājumā ar kaļķi māls četras piecas reizes vairāk spēj uzņemt un atdot mitrumu: uz vienu kvadrātmetru absorbē trīs litrus ūdens. Kā rāda pieredze, pat mazās vannasistabās (apmēram 12 kvadrātmetru lielā) pēc mazgāšanās neaizsvīst spoguļi un logi, ja sienas un griesti – izņemot zonu, kas nonāk tiešā saskarē ar ūdeni, – ir apmesti ar vismaz pusotra milimetra plānu māla apmetuma kārtu,» materiāla priekšrocības skaidro RB&B ekoloģisko materiālu konsultants Harijs Tučs. Mitruma uzņemšanā svarīgākais kritērijs ir nevis māla kārtas biezums, bet ar mālu apmestās virsmas laukums. Tas tādēļ, ka vairāk nekā 80% mitruma vispirms tiek uzņemti māla apmetuma virsējos divos līdz trīs milimetros. Tikai tad, kad virskārta vairs nespēj uzņemt ūdens tvaikus, iesaistās apakšējās kārtas.
Vēl viens māla apmetuma pluss – tas absorbē smakas, kas tiek izventilētas, ja sienas ik pa laikam apspīd saules gaisma un telpa ir vēdināma. Māls ir arī labs materiāls skaņas izolācijas nodrošināšanai.
Agrāk Latvijā bija pieejams vien uz vietas iegūstamais māls sarkanā un brūnā tonī, taču šobrīd krāsu palete ietver jau 16 toņus, sākot no spoži baltā un beidzot ar tumšajiem un spilgtajiem toņiem. Lai panāktu pustoņus, dažādus mālus var savā starpā jaukt, kā arī pievienot dabiskos pigmentus radošākām iecerēm.
Interjerā māla dekoratīvo apdari ir viegli labot: ja nepieciešams, piemēram, nomaskēt kādreizējās plauktu stiprinājuma vietas, mālu ar ūdeni samitrina un ar sūkli caurumus aizrīvē.
Pie mīnusiem minams fakts, ka māla apmetumam ir ilgs žūšanas laiks – pēc pirmās kārtas jāgaida vidēji četras dienas, lai klātu nākamo. Māls arī nav tik ciets un stabils kā tradicionālais kaļķa apmetums. Tas ūdenī šķīst, tāpēc nav piemērots virsmām, kam ir tieša saskare ar ūdeni, – virs izlietnēm, duškabīnēs.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.