«Tas sāpēja. Ļoti.» Inese Tarvida emocionāli atvadās no tekvando cīkstones karjeras

«Gandrīz pirms 20 gadiem kāda maza meitene pirmo reizi iegāja treniņu zālē, nezinot, ka tūlīt sāks ceļojumu, kas veidos visu viņas dzīvi. Tur es iemācījos sapņot, cīnīties, krist un atkal celties. Pa ceļam es izdzīvoju mirkļus, par kuriem kādreiz uzdrošinājos tikai sapņot: kļuvu par divkārtējo pasaules čempionāta bronzas medaļnieci, Eiropas čempioni, divkārtēju Eiropas vicečempioni un Eiropas bronzas medaļu ieguvēju,» atmiņās gremdējas Inese.  

«Šis ceļš nekad nav bijis viegls. Tas mani pārbaudījis vairāk reižu, nekā varu saskaitīt,» atzīstas sportiste.

«Savas karjeras beigu posmā es atklāju, ka stāvu tik tuvu savam mūža mērķim – kvalifikācijai olimpiskajām spēlēm — pietiekami tuvu, lai to sajustu, tomēr tas bija neizsniedzami. Tas sāpēja. Ļoti.

26 gadus vecā Inese Tarvida pērn bija pavisam tuvu tam, lai kvalificētos Parīzes olimpiskajām spēlēm, taču tas nenotika. Tāpēc ir saldsērīga pēcgarša – šīs bija sarežģīts mīlas stāsts starp mani un šo skaisto, tomēr nepielūdzamo sporta veidu,» tā Inese.

Viņa pateicas visiem, kas šajā ceļā bijuši viņai līdzās – treneriem, komandas biedriem, atbalstītājiem. «Paldies, tekvando. Paldies tev par visu!» noslēgumā sacīja sportiste.