«Negribu vairs spēlēt attiecību spēles…» Artūrs Dīcis par šķiršanos, izaicinājumiem un sapņiem
Martā medijos parādījās ziņa, ka dramaturgs un aktieris ARTŪRS DĪCIS šķīris laulību. Uzmanību piesaistīja ne tik daudz pats fakts, cik viņa emocionālais vēstījums sociālajos medijos. Pavisam nesen Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī bija pirmizrāde lugai Tūrists, kam Artūrs ir autors, režisors un galvenās lomas tēlotājs. Šobrīd viņš jūtas kā pielicis punktu kādam būtiskam dzīves nogrieznim un ļoti vēlas skaistu vasaru. Un labu dzīvi tālāk. Tik vien.
Ilze Vītola-Grūzīte
Foto: Matīss Markovskis
Brīdī, kad saku: «Apņemos, līdz nāve mūs šķirs,» – es domāju, ka tā tas arī būs. Cilvēki visu laiku jautā: kas jums bija? Tas bija ilgs process, un nav tādas vienas lietas, kā dēļ izšķīrāmies.
Par ko ir jūsu izrāde?
Ar šo iestudējumu pabeidzu vienu savas dzīves posmu. Uzskatu, ka teātrī drīkst runāt personīgi, jo jautājumi, ar kuriem saskaros es, ir aktuāli daudziem cilvēkiem. Atklātība, kāda ir izrādē, man ir grūta, bet svarīga. Izrādes beigās daru tā – neļauju aplaudēt, apturu izrādi un saku: tagad četras minūtes dejošu, un skatītāji šajās minūtēs var izbaudīt laiku, darīt, ko vēlas. Vakar bija ļoti īpatnēji – daži skatītāji aizgāja prom, daži palika zālē, vēl kādi atnāca dejot…
Izrādē uz savu personīgo traģēdiju skatos caur Ukrainā notiekošā prizmu – caur to, kādas izjūtas tas rada manī. Un rezultātā esmu sapratis, ka tas, uz ko fokusējos, ir izvēles jautājums – man var šķist, ka esmu nelaimīgs, bet tikai tik ilgi, kamēr uz to fokusējos. Gribētu, lai, noskatoties izrādi, cilvēki saprot – tā sāpe, kas katram ir, ir relatīva. Ukrainā satiku kādu aktrisi, kura man teica: visu laiku sevī vari pārlikt šo latiņu, ko nozīmē būt nelaimīgam, ja salīdzini sevi ar citiem.
