«Negribu vairs spēlēt attiecību spēles…» Artūrs Dīcis par šķiršanos, izaicinājumiem un sapņiem

Uzskatu, ka arī manās attiecībās ar atklātību un sarunāšanos, citā universā, viss varētu būt citādi.

Par ko ir jūsu izrāde? 

Ar šo iestudējumu pabeidzu vienu savas dzīves posmu. Uzskatu, ka teātrī drīkst runāt personīgi, jo jautājumi, ar kuriem saskaros es, ir aktuāli daudziem cilvēkiem. Atklātība, kāda ir izrādē, man ir grūta, bet svarīga. Izrādes beigās daru tā – neļauju aplaudēt, apturu izrādi un saku: tagad četras minūtes dejošu, un skatītāji šajās minūtēs var izbaudīt laiku, darīt, ko vēlas. Vakar bija ļoti īpatnēji – daži skatītāji aizgāja prom, daži palika zālē, vēl kādi atnāca dejot…

Izrādē uz savu personīgo traģēdiju skatos caur Ukrainā notiekošā prizmu – caur to, kādas izjūtas tas rada manī. Un rezultātā esmu sapratis, ka tas, uz ko fokusējos, ir izvēles jautājums – man var šķist, ka esmu nelaimīgs, bet tikai tik ilgi, kamēr uz to fokusējos. Gribētu, lai, noskatoties izrādi, cilvēki saprot – tā sāpe, kas katram ir, ir relatīva. Ukrainā satiku kādu aktrisi, kura man teica: visu laiku sevī vari pārlikt šo latiņu, ko nozīmē būt nelaimīgam, ja salīdzini sevi ar citiem.