Sapnis par dzīvi Latvijā beidzies — daktera Gruntmaņa ģimene atkal pošas uz ASV

Slavenības
Evija Kalnbērza
12. augusts
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: VLADISLAVS PROŠKINS (F64)
Ārsta un medicīnas profesora Uģa Gruntmaņa ģimene pēc vairāk nekā 20 ASV pavadītiem gadiem bija nolēmusi savu dzīvi saistīt ar Latviju. Gruntmanis cerēja panākt pārmaiņas valsts veselības sistēmā. Taču, kā pats atzīst, te izrādījies nevajadzīgs. Augusta beigās ģimene pametīs skaisti iekopto dzimtas īpašumu Latvijā, lai atgrieztos Amerikā.

Vēl jāpagūst nopļaut zāli

Pirms gada, kad ar visu iedzīvi ārsts Uģis Gruntmanis, viņa sieva bērnu modes zīmola ZAZA Couture dibinātāja Terēze Gruntmane un jaunākais dēls Teodors atgriezās dzimtenē, viņi domāja – tas ir uz palikšanu. Gruntmaņi pat iedomāties nevarēja, ka jau pavisam drīz atkal nāksies savu iedzīvi likt koferos un doties uz ASV. «Vēl tikai jānopļauj zāle un jāsagrābj pirms prombraukšanas,» enerģiski darbodamās dzimtas īpašuma – Saldus novada Lutriņu pagasta Aizporu – pagalmā, PDz saka Terēze.

«Uz visu šajā dzīvē skatos gaiši. Katrā lietā un notikumā glāze ir puspilna, nevis pustukša. Kaut vai tādēļ, ka mēs vairs nedzīvosim Dalasā, kur visu laiku ir tikai vasara, bet gan laukos vēsturiskā vietā Ņūhempšīras štatā, kur ir visi četri gadalaiki un daba līdzīga kā Latvijā. Es spēju adaptēties. Paņemšu peonijas no Latvijas un iestādīšu tur,» stāsta Terēze, mācīdamies pieņemt negaidītās pārmaiņas.

Jūnijā viņa ar vīru bija aizceļojusi uz savu jauno mājvietu, un tā esot jauka.

Vienīgi esot žēl, ka dēlam Teodoram būs atkal jāmācās Amerikā. «Viņš neizaugs par latvieti, bet gan par Amerikas pilsoni,» saka Terēze.

«Mēbeles atpakaļ nevedīsim, jo tur ir ļoti attīstīts lietotu mēbeļu tirgus, un man ļoti patīk lietām piešķirt otro dzīvi – renovēt un pārtaisīt. Arī savu turpmāko nodarbošanos esmu iecerējusi saistīt ar to – izveidot zīmolu Zaza Couture Home. Nesen feisbuka grupā Gruntmaņi par nelielu naudu iegādājušies lielisku galdu desmit personām, kas, izrādās, savulaik bijis ASV 39. prezidenta Džimija Kārtera īpašums.

Par Aizporu mājām turpmāk rūpēsies Terēzes mammas brālis un uzticama saimniece. «Kad būs iespēja, noteikti šurp atbrauksim. Arī šovasar pļāvām zāli, ravējām, saimniekojām un paspējām apceļot skaistākās vietas Latgalē,» teic Terēze.

Mainīt veselības sistēmu Latvijā neizdevās

Kad mājās ierodas Terēzes vīrs ārsts profesors Uģis Gruntmanis, abi ērti iekārtojas uz sarunu lapenītē, kas izveidota no malkas šķūnīša. Uģis atzīst – diemžēl nepiepildījās viņa patriotiskā vēlēšanās dabūt savai kvalifikācijai un pieredzei atbilstīgu darbu dzimtenē. Gruntmanis ir specializējies endokrinoloģijā Cedars-Sinai Kalifornijas Universitātē Losandželosā, bija Teksasas Universitātes Southwestern Medicīnas centra asociētais profesors.

Latvijā viņš cerēja mainīt un attīstīt veselības sistēmu valstī.

Pavasarī ģimene vairākus mēnešus pavadīja ASV, kur Uģis jau atkal kārtoja ar jauno darbu saistītus jautājumus.

«Tagad jau ir skaidrs, ka strādāšu vienā no vecākajām ASV universitātēm. Dārkmutas Universitātē būšu endokrinoloģijas profesors, mācīšu studentus un rezidentus, pieņemšu pacientus, pētīšu un darīšu to pašu, ko jau darīju Teksasā un ko būtu darījis arī Latvijā. Ja nevaru būt Latvijā, pieņēmu labāko piedāvājumu ASV,» teic Gruntmanis un piebilst – universitātes vadība bija ļoti apmierināta, ka profesors pieņēmis šādu lēmumu un bija pieteicies konkursam.

«Turklāt darbs būs tikai 20 minūšu attālumā no mūsu nolūkotās dzīvesvietas,» saka viņš. 

«Biju vēl saglabājis pēdējo cerību, ka Latvijā varētu vadīt P. Stradiņa Klīniskās universitātes Endokrinoloģijas centru, jo endokrinoloģija ir mana specialitāte. Četrus gadus centrs bija bez vadības, un profesors Valdis Pīrāgs pildīja divus amatus. Šī centra ārsti bija par, viņi rakstīja vēstuli vadībai, lai mani pieņemtu darbā. Lai rīkotu konkursu, kuram es varētu pieteikties,» saka Uģis.

Pirms tam Gruntmanis bija pieteicies konkursā uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes vadītāja un padomes locekļu amatiem, taču nedabūja nevienu no tiem. Par slimnīcas vadītāju ievēlēja bijušo veselības ministru Rinaldu Muciņu.

«Viņš, uzzinot, ka šāda vēstule top, vakanci slēdza. Līdz ar to arī nebija iespēju rīkot šādu konkursu. Var jau diskutēt par to, ka neesmu pietiekami kvalificēts slimnīcas vadītājs, bet pateikt, ka es nebūtu pietiekami kvalificēts endokrinoloģijas centram… Manuprāt, tas parāda, ka nebija runa vis par kvalifikāciju, bet gan par fundamentālākām lietām, kas pamatīgi jāmaina. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kuri saņem superalgas, ir labi iekārtojušies un nevēlas neko mainīt,» uzskata profesors.

Viņa sieva piebilst, ka visi zinājuši – ja Uģis tiks pie vadības, sistēma tiks pamatīgi mainīta. Un ne visiem tas esot pa prātam. Uģis nav mierā ar nevienlīdzību šajā sistēmā. Viņš saka – viena slimnīcas profesora gada ienākumu deklarācijā alga gadā ir 278 tūkstoši, bet medmāsas strādā par 500 eiro, rezidenti – par 1100 eiro mēnesī. «Visabsurdākā situācija bija, kad pēc prezentācijas konkursā par Stradiņa slimnīcas vadītāja amatu, komisija man neuzdeva nevienu jautājumu, bet lika, lai parunāju angliski…» izbrīnīts ir viņš.

Saikni ar dzimteni nezaudēs

Negaidītas pārmaiņas ienesa arī pandēmijas laiks. Taču tās izrādījušās visnotaļ svētīgas. Pavasarī ģimene – Uģis, Terēze un abu jaunākais dēls Teodors – lidoja uz ASV, kur plānoja pavadīt desmit dienas. Ceļā viņi devās dažas dienas pirms robežu slēgšanas. «Mūsu vecākajai meitai Martai, kura dzīvo ASV Kolorādo štatā netālu no Denveras, tolaik piedzima meitiņa Remī Māra,» stāsta Terēze.

Viņas mazmeitiņai vārds dots par godu Terēzes mammai keramiķei Mārai Linkaitei, kura pirms četriem gadiem devās mūžībā. Gruntmaņu desmit dienu ceļojums izvērtās neplānoti ilgs.

Uģis smaidot saka: «Palikām tur četrus mēnešus. Tik ilgu laiku visa ģimene kopā vēl nebijām bijuši, jo mūsu bērni ir dažāda vecuma – Martai ir 30, Luīzai – 18, bet Teodoram 9 gadi. Marta gan bija priecīga, ka ir tik daudz aukļu! Arī vidējā meita bija atbraukusi no Teksasas, kur studē Oustinas Universitātē, un mēs visi mierīgi varējām sadzīvot Martas divu līmeņu dzīvoklī. Teodors mācījās tālmācībā, jo privātajā skolā Domdaris ir lieliski skolotāji. Ar mūsu palīdzību viņš pabeidza 5. klasi.»

Terēze atzīst – gada laikā abi ar vīru guvuši pamatīgu mācību. Sapratuši – vispirms jāatrod vēlamais darbs, īpaši, ja ceri strādāt valsts iestādē, un tikai tad var droši pārcelties uz citu valsti. Taču, par spīti visam, Gruntmaņi zina – saikni ar dzimto zemi nezaudēs. Viņi nolēmuši, ka ASV uzņems apmaiņas programmās draugu bērnus, kā arī pie viņiem varēs uzturēties topošie Latvijas ārsti. Arī tad, kad ģimene dzīvoja Dalasā, desmit gadu laikā pie viņiem viesojās trīsdesmit jauno speciālistu.

«Mums patīk Latvija, un Latvijai patīkam mēs, bet ir konkrēti cilvēki, kuriem mana neatrašanās šeit ir daudz ērtāka nekā atrašanās,» secinājis dakteris.

Patlaban Gruntmanis, gribēdams darīt kaut ko labu Latvijai un latviešiem, līdz savai aizbraukšanai vietnē doconline.lv konsultē pacientus bez maksas.

1 komentārs

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+