Rīga +7°C 
Pilnveido sevi un atpūšas
«Pēdējos gados, dzīvojot Rīgā, gandrīz katru nakti modos, ja dzirdēju kādu skaņu aiz loga. Jutos nemierā, kamēr nenoskaidroju, kas tas ir, vai tā gadījumā nav trauksmes sirēna…» žurnālam Privātā Dzīve stāsta dziedātāja Katrīna Gupalo, kuras dzimtas saknes iesniedzas kara plosītajā Ukrainā. Un tad vienā brīdī viņa sapratusi: nepieciešamas kardinālas pārmaiņas. Katrīna ar vīru Edgaru Vilcānu pārcēlās uz dzīvi Āzijā, proti, Vjetnamā.
Pirmo reizi Āzijā viņa bijusi 2025. gada sākumā, kad raidījuma Četri uz koferiem laikā ceļoja pa Honkongu, Makao un Šenžeņu. «Tolaik redzēju, ka tur daudz kas atšķiras no Eiropas, taču nav nekā tik ļoti ekstrēma, lai nevarētu dzīvot. Vēl svarīgi – mana vīra Edgara patēvs, kurš nu jau ir aizsaulē, ilgu laiku dzīvoja Vjetnamā, gribējās redzēt šo neparasto un skaisto zemi,» iemeslus, kāpēc pārcēlusies uz Vjetnamu, uzskaita Katrīna.
Tur dzīvojot, viņa nošāvusi vairākus zaķus uzreiz.
pilnveido sevi vokāli kā dziedātāja, uzlabo fizisko formu un brīvajos brīžos bauda atpūtu eksotiskā vidē. «Mana ikdiena ir piepildīta ar mūziku, vingrināšanos un ideju ģenerēšanu. Dodu sev laiku, nevēlos neko sasteigt, gribu, lai radošās fantāzijas pilnībā nobriest un tikai tad realizējas. Nedzīvoju ar kādu konkrētu dienas režīmu, drīzāk plūstu, izjūtu savu ķermeni un garu. Ja enerģijas daudz, diena ir piepildīta ar atklājumiem, treniņiem un notikumiem, bet, ja nejūtos izcili, atļauju sev atpūsties un paslinkot,» par savu ikdienu stāsta Gupalo.
Te viss ir citādāk
Jau no pirmajām stundām Vjetnamā viņai bijis skaidrs, ka nokļuvusi pavisam citā pasaulē. «Kad esi tūrists, par kaut ko vari sajūsmināties vai pašausmināties, tad – galu galā – aizbrauc prom. Dzīvojot te, jāpieņem vietējā kultūra, paradumi, jāpierod pie haotiskas un pārpildītas satiksmes. Gaisa piesārņojuma dēļ ikdienā esmu sākusi nēsāt sejas masku un skalot degunu ar sālsūdeni,» klāsta Katrīna. Dziedātāja atklāj, ka Vjetnamā vienkārša pastaiga pa pilsētu izvēršas krāšņā piedzīvojumā. «Pilsētas centrā ietves vienmēr pārpildītas ar noparkotiem motorolleriem, pasta sūtījumus, kas vienkārši izbērti paladziņā, šķiro turpat uz ielas. Netālu staigā gailis, un tam visam pa vidu ir spogulis, friziera krēsls un bārddzinis, kas piefrizē par dažiem dolāriem. Tikmēr pagriez galvu uz otru pusi, bet tur, vien dažu metru attālumā, izsmalcinātas viesnīcas, dārgi restorāni un dārgo modes zīmolu veikali,» stāsta Katrīna.
Iemācījusies tvert dzīvi vieglāk
Katrīna atzīst, ka vjetnamiešiem ir pilnīgi cita personīgo vērtību skala. «Prioritāte ir ģimene, tradīcijas, reliģija, protams, arī kaifs ikdienas sīkumos – pasakains ēdiens neatkarīgi no tā, cik dārgs vai lēts tas ir, kafijas kultūra, pīppauzes, masāža, diendusa… Viņi patiešām bauda dzīvi un neiespringst par lietām, par kurām mēs jau sen būtu pamatīgi uzcepušies. Viņi vieglāk izturas pat pret darbā pieļautajām kļūdām. Vienkārši dzīvo tālāk, it kā nekas nebūtu bijis,» saka Gupalo.
Katrīnas Gupalo dzīve Vjetnamā
Dziedātāja atzīst, ka sākumā ar vjetnamiešu attieksmi pret dzīvi bija jāiemācās aprast, bet, laikam ejot, viņa aizvien vairāk sākusi pieņemt vietējo sadzīvi. «Vēl joprojām esmu perfekcioniste, bet šeit esmu iemācījusies pieņemt, ka katrs pats izvēlas savu darba un dzīves veidu. Vjetnamieši gadsimtiem ilgi un ar miljoniem upuru ir atkarojuši savas tiesības dzīvot tieši tā, kā vēlas. Ja tas viņiem sniedz laimi, piepildījumu un mieru, tad kāpēc dzīvot citādāk?» spriež Gupalo.
Sajūsmā par ēdieniem
Katrīna un Edgars visvairāk Vjetnamā izpētījuši bijušo Saigonu, tagad Hošiminu, un Vung Tau, uz kuru nokļūst ar ātrgaitas laivu. «Šis divu stundu brauciens pa Saigonas upi cauri džungļiem un vēlāk pa Dienvidķīnas jūru – tas tik ir kaut kas!» sajūsmu pauž Katrīna.
Saigonā esot daudz unikālu kafejnīcu, restorānu un kultūras telpu. «Un katrai vietai ir sava īpašā atmosfēra. Tur retu reizi iemaldās kāds tūrists. Varētu stundām ilgi stāstīt, cik fantastisks ir vjetnamiešu ēdiens. Sevišķi tas, kurš tiek tirgots ielās. Tas ir lēti, garšīgi, daudzveidīgi, pārsteidzoši un kvalitatīvi. Ne reizi neesam jutušies slikti pēc to baudīšanas. Te ir arī japāņu suši un korejiešu barbekjū… Pat nezinu, kā dzīvošu, kad tas viss tik svaigs un lēts man vairs nebūs pieejams katru dienu,» nopūšas Gupalo.
