
Kad dzīvesbiedrs sāka raudāt, viņa saprata – ir ļoti slikti. Mairas Dzenes pusotrs gads pēc smadzeņu infarkta
Pirms pusotra gada, trenējoties sporta zālē, geštaltterapeitei MAIRAI DZENEI plīsa artērija, izveidojās trombs, tad asinsizplūdums smadzenēs. Ar lielu pacietību un neatlaidību viņa ne tikai atguvusi spēju skriet un vingrot, bet arī iemācījusies labāk sadzirdēt savu ķermeni un tā vajadzības.
Foto: Matīss Markovskis. Grims – Lolita Graudiņa
Maira jaunībā studēja jurisprudenci. Saka – ar prieku mācījās tiesību filozofiju, romiešu tiesības un tā tālāk, taču vienlaikus saprata, ka visvairāk pašu interesē tieši cilvēka iekšējā pasaule. «Kā mēs apstrādājam lietas, kā nonākam pie vieniem vai citiem lēmumiem, iekšējiem stāvokļiem,» viņa pauž.
Par to vēl vairāk Maira sāka interesēties, pirms 19 gadiem kļūstot par meitas Kates mammu un apņemoties «darīt visu, lai būtu laba mamma». Viņa lasīja literatūru, kas saistīta gan ar cilvēka psiholoģiju, gan smadzeņu uzbūvi un darbību. Sevišķi Mairu interesēja neirozinātnes pētījumi. Lasot viņa guva atziņu, ka ne tikai fiziskā, bet arī mentālā veselība balstās uz trim pīlāriem: miegs, veselīgs uzturs un fiziska aktivitāte. Maira nonāca pie dzīvesveida elementiem, kas uzlabo pašsajūtu un dzīves kvalitāti ilgtermiņā, cita starpā pievērsās skriešanai. «Man patika, ka to var darīt nesaistīti ar kādu grafiku un citiem cilvēkiem. Viss, kas nepieciešams – kedas un sporta tērps.»
Maira saka: ja skolas laikā kāds būtu teicis, ka viņa reiz ne tikai skries, bet arī regulāri sportos zālē, neticētu.
Atskatoties pagātnē, Maira atzīst – ar šīs dienas pieredzi neskrietu tik garus gabalus, variētu ar slodzi, izturētos pret sevi maigāk. «Tagad to esmu iemācījusies piespiedu kārtā.»









































































































