Svarīgākais, kas jāzina par mazuļa avotiņu

Pirmais gads
Dace Rudzīte
Dace Rudzīte
Mans Mazais
Mans Mazais
18. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kāpēc mazuļiem ir avotiņš, un vai ikdienā to var traumēt? Konsultē ASTRĪDA DZIRNIECE, pediatre medicīnas sabiedrībā ARS.

Jaundzimušo galva atšķiras no pieaugušo galvas – tai ir īpašības, kādas nekad nebūs pieaugušajiem. Bērna galvaskausa kauli ir pietiekami mīksti, elastīgi, starp tiem ir šuves, uz kuru rēķina galva dzemdību laikā tiek mazliet saspiesta, bet, mazulim piedzimstot, tā atkal ieņem formu, kāda konkrētajam bērnam paredzēta. Starp galvaskausa kauliem, starp pieres un paura kaulu, ir lielais avotiņš; pakausī – mazais avotiņš, bet galvaskausa abās pusēs jeb deniņos – vēl pa avotiņam.

Ierasts runāt par lielo avotiņu, kas atrodas galvas vidusdaļā, jo mazos – pakauša un deniņu – avotiņus var sataustīt nelielam skaitam bērnu.

Avotiņi vairāk izteikti priekšlaikus dzimušiem bērniem. Var redzēt, ka lielais avotiņš pulsē, pukst kā bērna sirsniņa.

«Bērnam piedzimstot, galva ir vidēji divus centimetrus lielāka nekā krūtis, jo galva uzņemas lielāko slodzi, lai bērniņš ar joni izietu cauri dzemdību ceļiem. Arī lielais avotiņš nav vienkārši caurums galvā, uz tā rēķina galvaskausam ir iespēja izplesties un smadzenēm – iespēja augt. Pirmā gada laikā gan bērns, gan viņa galva izaug visstraujāk. Bērns vidēji piedzimst ar 30–35 centimetru galvas apkārtmēru, bet gada vecumā tam jāpieaug līdz aptuveni 45 centimetriem. Pediatram vai ģimenes ārstam ikmēneša apskates laikā ne tikai jāmēra un jāsver pats bērns, bet arī jāmēra galva. Ideālā variantā jānosaka arī krūšu apkārtmērs, lai redzētu savstarpējo galvas un krūšu apkārtmēru un spriestu, cik proporcionāli attīstās augums un svars,» skaidro Astrīda Dzirniece.

Uz āru vai uz iekšu?

Ideāli lielajam avotiņam jābūt līdz ar kaulāja (galvaskausa kaula) līmeni, ne iegrimušam uz iekšu, ne izspīlētam uz āru. Ja mazais ir nemierīgs, slikti guļ, daudz raud, avotiņš vairāk izspīlējas, paceļoties nedaudz virs kaulāja līmeņa, jo palielinās galvas iekšējais spiediens. Ja tā notiek regulāri un redzams, ka galva aug straujāk, tam būtu ieteicams pievērst uzmanību.

Visbiežāk izspīlēts avotiņš liek domāt par to, ka galvā ir pārlieku daudz iekšējā šķidruma vai arī tas uzsūcas nepietiekami.

Taču, kā uzsver pediatre, viens pats avotiņš ir informatīvs, bet nav konkrētas slimības rādītājs. Bērna veselības stāvoklis  ir jāvērtē kopumā, vai viņš ir raudulīgs, nemierīgs vai raudiens vairāk atgādina sāpju kliedzienu, kāds ir mazuļa miegs, kāda ir apetīte, ko viņš spēj un ko nespēj.

Iekritis avotiņš visbiežāk liecina par nepietiekamu šķidruma daudzumu organismā. Tas nozīmē, ka mazulis nedzer vai nezīž pietiekami, varbūt saņem par maz ēdiena, varbūt viņam ir atūdeņošanās, kas radusies vemšanas vai caurejas dēļ. Šādos gadījumos bērns var būt miegaināks, mazaktīvāks un viņam ir iekritis avotiņš.

Traumēt nav iespējams

Vecākiem katru dienu nav jāčamda un jāspaida avotiņš, taču nevajag arī baidīties tam pieskarties, jo tādējādi nodarīt pāri nevar. Arī mazgājot vai ķemmējot matus, velkot cepurīti vai apkopjot piena kreveli, avotiņu traumēt nevar, jo tas ir kā elastīgs batuts. Maigām, vieglām roku kustībām var pataustīt, vai avotiņš ir kaulāja līmenī vai atrodas kā citādi.

Ja vecāki piefiksē, ka avotiņš regulāri izspīlējas un bērns ir nemierīgs, nepieciešama neirologa konsultācija, varbūt arī papildu izmeklējumi.

Parasti šādos gadījumos veic galvas neirosonoskopiju, kas palīdz redzēt galvas iekšpusi. Savulaik neirosonoskopiju veica visiem jaundzimušajiem, tagad šo izmeklējumu veic tikai tad, ja ir aizdomas par kādu problēmu. Izmeklējums ir pilnīgi nesāpīgs, kaut gan mazulis izmeklējuma laikā var raudāt, jo vienkārši ir izbijies.

Kad avotiņš slēdzas?

Vidēji avotiņš slēdzas ap gada vecumu, kādam mazulim tas notiek deviņos mēnešos, citam – gada un četru mēnešu vecumā. Ja avotiņš aizveras ļoti ātri, četru piecu mēnešu vecumā, tas var būt ģenētiski pārmantots – katrā ziņā uzreiz neliecina par veselības problēmām. Tomēr bērna ārstam katru mēnesi cītīgi jāmēra galva, jāskatās bērna psihomotorā attīstība, vai viņš spēj velties, rāpot. Galvenais – jāseko līdzi, vai galva pakāpeniski aug.

Ja avotiņš slēdzies agrīni un ir aizdomas, ka galvā ir pārāk liels iekšējais spiediens, ieteicams arī apmeklēt acu ārstu, kurš palīdzēs saprast, vai acu dibenā viss ir tā, kā tam fizioloģiski jābūt.

Daļai mazuļu avotiņš slēdzas pēc gada vecuma, pat pusotrā gadā, un arī tad parasti viss ir kārtībā. Tomēr sirdsmieram ieteicams konsultēties ar ārstu un izvērtēt, kādas ir lielā avotiņa kaulu maliņas. Ja tās ir mīkstas, ja membrāna ir elastīga un mīksta, jāpavēro, kā bērnam attīstās zobi un kauli, kāda ir psihomotorā attīstība, jāpārbauda D vitamīna, kalcija līmenis asinīs. Nereti vēlīnu avotiņa aizaugšanu saista ar rahītu – tad parasti avotiņš ir liels un neslēdzas. D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņas procesus un palīdz veidot normālu kaulu struktūru, tāpēc tā trūkums var būt par iemeslu, kāpēc avotiņš neslēdzas. Savukārt pakauša un deniņu avotiņi parasti slēdzas ļoti agrīni, pirmajās sešās dzīves nedēļās.

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+