• Šobrīd

    weather img

    Rīga +24°C Skaidrs, A vējš, 2.06 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Runājot par karu ar pusaudzi, vecākiem nevajadzētu izreaģēt savas emocijas

    Pusaudži
    Santa.lv
    Santa.lv
    26. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    «Pat tad, ja apkārtējo pasauli pārņem lielākais nemiers, vecāki tomēr var sniegt saviem bērniem kaut nelielo, bet tik svarīgo sajūtu – miers ir vienmēr iespējams. Šī drošības sajūta būs bērna labākais pavadonis cauri vislielākajām krīzēm,» saka Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, kurš kopā ar kolēģiem izveidojis bezmaksas bukletu, kā vecākiem runāt ar bērnu par karu Ukrainā.

    Kā runāt ar pusaudzi vecumā 10 līdz 14 gadiem?


    Pirmspubertātes un jaunākiem pusaudžiem svarīgāk kļūst saprast, kas notiek ar pasauli un kā tas ietekmēs viņu ģimeni. Pusaudžiem ir būtiski radīt sajūtu, ka ģimene ar viņiem rēķinās un viņi tiek iesaistīti kopīgos ģimenes lēmumos.

    Pavaicā, ko tavs bērns ir dzirdējis par karu? Noskaidro, kādus informācijas avotus viņš izmanto. Koriģē viņa pārliecības, ja tās ir maldīgas. Uzsver, cik svarīgi kara laikā ir izmantot tikai drošus informācijas avotus.

    • Varat kopīgi meklēt atbildes uz pusaudža jautājumiem. Piemēram, izpētīt pasaules karti un frontes līnijas vai apgūt pazīšanās zīmes starp dažādu valstu armijām.
    • Runājot ar pusaudzi, paskaidro savas domas, taču nevajadzētu izreaģēt savas emocijas. Tas pusaudzim tikai radīs sajūtu, ka tu nekontrolē situāciju un nespēsi uzņemties atbildību par viņu.
    • Apstiprini viņa emocijas un sajūtas, ja viņš tev tās pauž. Veido atbildes pēc principa: vēstījums + atgādinājums, ka tu aktīvi rīkojies, lai parūpētos par drošību. Piemēram: «Tu baidies par to, kas ar mums notiks. Ir tikai normāli baidīties kara laikā. Bet mēs esam sagatavojušies un zinām, ko darīt, ja notiks kas slikts.»
    • Iesaisti pusaudzi krīzes scenārija plānošanā un izmēģināšanā. Uztici viņam nelielus pienākumus, piemēram, salikt un pārbaudīt Ārkārtas gadījumu somu (sarakstu meklējiet bukletā «Kā rīkoties krīzes situācijā»).


    Biežāk uzdotie jautājumi un iespējamie atbilžu varianti

    Vai karš nonāks arī līdz Latvijai? Šobrīd tā ir maza iespēja, bet mēs esam sagatavojušies, lai būtu drošībā.

    Ko mēs darīsim, ja mūs sāks bombardēt? Šobrīd ir maza iespēja, ka tā notiks. Bet katrā bīstamā situācijā mēs rīkosimies pēc krīzes plāna, kā esam sagatavojušies un izmēģinājuši.

    Ko darīs ar bērniem, ja sāksies karš? Valstī būs skaidrs plāns, kā rīkoties un kāds par tevi vienmēr parūpēsies. Visticamāk, tev uz kādu laiku vajadzēs padzīvot laukos ārpus pilsētas kopā ar citiem bērniem.

    Kā runāt ar jaunieti vecumā no  14 līdz 19 gadiem?


    Vecākus pusaudžus un jauniešus visvairāk uztrauc tas, kā karš ietekmēs viņu dzīves un nākotni. Reizēm pusaudžus var pārņemt bailes no nāves, panika vai depresijas krīze. Līdz ar drošību svarīgi ir dot pusaudzim arī sajūtu, ka viņš vismaz daļēji var ietekmēt to, kas ar viņu notiks kara gadījumā.

    • Velti laiku nopietnai sarunai ar pusaudzi par karu. Uzklausi viņa domas un apliecini, ka tev tās ir svarīgas. Paud savus uzskatus un izklāsti domas par situāciju. Ja pusaudzim interesē politika, pārrunā ar viņu šos jautājumus, bet atturies no pārlieku emocionāliem izteikumiem. Ar savu piemēru demonstrē, kā saglabāt mieru arī krīzes brīžos.
    • Ievies ik vakara rituālu, kurā pārrunājiet aktuālo situāciju ģimenes lokā. Liec pusaudzim ievākt informāciju, piemēram, par notikumiem kara skartajos apgabalos. Tas arī ļaus tev sekot līdzi avotiem, no kuriem viņš smeļas informāciju.
    • Iesaisti pusaudzi krīzes scenārija plānošanā – uztici viņam noteiktus uzdevumus. Piemēram, sazināties ar lauku radiniekiem, izplānot evakuācijas maršrutu u.tml.
    • Būtiskos lēmumus pieņemiet kopīgi – piemēram, to, vai sākoties karadarbībai, mēģināt evakuēties vai palikt un aizstāvēties. Uzklausi pusaudža domas un ņem tās vērā, izdarot izvēles.
    • Ja pusaudzim no stresa parādās mentālās veselības problēmas – grūtības iemigt, nemiers, panikas lēkmes – pastāsti viņam par pirmo psiholoģisko palīdzību. Varat kopā pamēģināt kādu no relaksācijas tehnikām.
    • Sarunās uzsver savas ģimenes vērtības. Piemēram, sakot: «Krīzes situācijā mēs ar tevi brauksim uz laukiem, bet tētis paliks šeit, jo aizstāvēt savu zemi mums ir svarīgi.»
    • Ja pusaudzis pārdzīvo par kara bezjēdzīgumu, norādi uz vērtībām, kuras šajā laikā var spēcīgāk atklāties. Piemēram, karš var būt bezjēdzīgs, taču tas ļauj mums vairāk palīdzēt citiem vai aktīvi iestāties par savām vērtībām, kas ir nozīmīgi.


    Biežāk uzdotie jautājumi un iespējamie atbilžu varianti

    Vai mani obligāti iesauks armijā? Šobrīd tāda iespēja ir diezgan maza. Un pat ja tāds brīdis pienāktu, tad tiks ņemts vērā tavs viedoklis un iespējas par lietām, kuras tu vari darīt.

    Ko man darīt, ja man ir bail es negribu iet karot? Pašreiz mēs esam drošībā un nekas tāds tev nav jādara. Bet iespējams, kādā brīdī mums visiem nāksies palīdzēt savai valstij. Taču to var darīt dažādos veidos – var, piemēram, palīdzēt laukos ražot pārtiku vai rūpēties par mazākiem bērniem, kas būs palikuši bez vecākiem.

    Buklets bez maksas pieejams Pusaudžu e-resursu centra mājaslapā www.pusaudzim.lv.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+