«Chat GPT ir biedējoši labs. Mēs neesam tālu no bīstami stipra mākslīgā intelekta,» savā Twitter profilā decembrī ierakstīja Īlons Masks. Ne tikai viņš, bet vēl miljoniem citu cilvēku pārsteigumā iepleta acis, izmēģinot šo mākslīgā intelekta programmu, kas spēj atbildēt uz jautājumiem par teju visām tēmām, rakstīt esejas, dzeju, literārus darbus, apkopot analītisku informāciju. Šo programmu izveidoja uzņēmums OpenAI, pie kura šūpuļa kā investors un vizionārs 2015. gadā stāvēja arī Īlons Masks. Pēc trim gadiem viņš atkāpās no dalības projektā, rīcību pamatojot ar potenciālu interešu konfliktu un vienlaikus attīstot arī Tesla mākslīgā intelekta virzienu.
OpenAI strādā tikai 120 darbinieku, bet uzņēmums piesaistījis pasakaini lielas investīcijas, piemēram, Microsoft ieguldījis vienu miljardu dolāru. Aizvadītā gada novembrī publikai tika nodota Chat GPT demoversija, kuru steidza izmantot blogeri, žurnālisti, augstskolu studenti, vienkārši ziņkārīgie. Lai programmu izmantotu, jāreģistrējas ar kādu no sociālo platformu kontiem vai Gmail e-pastu, jāievada arī savs tālruņa numurs – šādā veidā tiek kontrolēts, lai platformu nepārņem boti ar gūzmu automatizētu un paralizējošu jautājumu. Pirmo piecu dienu laikā Chat GPT reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis vienu miljonu.
Interese bija tik liela, ka janvāra vidū programma uzkārās un vairs nespēja tikt galā ar milzu informācijas pieprasījumu.
Mākslīgā intelekta čatbots vislabāk darbojas angliski, ar to var veidot salīdzinoši jēgpilnu sarunu, diskusiju par dažādām tēmām. Chat GPT spēj atbildēt arī uz jautājumiem latviešu valodā, tiesa gan, rezultāti mēdz būt visai čābīgi, haotiski un sagrābstīti no internetā atrodamās informācijas drumslām. Tieši tādā veidā arī programma atbild uz jautājumiem, zibenīgā ātrumā sameklējot un sašķirojot interneta plašumos atrodamos datus par konkrēto tēmu, kas interesē jautātāju.
Chat GPT spēj atrisināt matemātikas uzdevumus, rakstīt programmēšanas kodus, sastādīt uztura plānu un veselīgu ēdienkarti. Principā tas ir kā filtrs, kas atlasa publiski atrodamās, jau izveidotās ziņas, pētījumus, un te arī parādās viens no aspektiem, par ko brīdina kritiķi, – cenzūra. Chat GPT jau tagad manāma izteikti kreisa nosliece, piemēram, jautājumos par vēsturi. Uz jautājumu, kurš bija lielāks ļaundaris – Hitlers vai Staļins, programma izmet garu un šķietami neitrālu penteri par tēmu, beigās gan piemitinot, ka Staļins patiesībā nebija tik slikts, jo modernizēja PSRS. Līdzīgas noskaņas šķietami neitrālajās atbildēs pamanījuši daudzi programmas lietotāji. Kritiķi uzbur distopisku ainu: ļaunākajā gadījumā nākotnē cilvēki nevis paši meklēs, analizēs un vētīs informāciju, piemēram, par vēsturi, bet gan patērēs to, ko caur savu ideoloģisko filtru būs izlaidis mākslīgais intelekts, kuru uzraudzīs lielās korporācijas vai valdības. Izklausās pēc sazvērestības teorijas, bet arī šajās bažās der ieklausīties.
Māksla pāris sekundēs
«Es neesmu robots!» ironiskā kārtā tieši šāds lodziņš jānospiež un neliels dzīvā cilvēka tests jāiziet, atzīmējot no vairākām bildītēm pareizās, lai lietotu OpenAI revolucionāro mākslīgā intelekta mākslas ģeneratoru DALL-E. Ķeros pie izmēģinājuma, ierakstu logā anglisku frāzi par Rīgu tālā nākotnē, pievienoju vēlamo mākslas stilu, un teju minūtes laikā mākslīgais saprāts uzzīmē vairākus attēlus ar Pārdaugavu, lidojošām mašīnām, debesskrāpjiem. DALL-E uzsūc teju visu internetā pieejamo informāciju par grafisko mākslu, nošpiko to un spēj radīt 3D zīmējumus, fotogrāfijas, japāņu manga un anime stila gleznas, viduslaiku mākslas atveidojumus un visu pārējo, ko kādreiz radījis cilvēks. Šajā mākslas blenderī var realizēt vistrakākās idejas, norādot robotam, ko tieši vēlies redzēt, kādā krāsā un stilā jābūt gala izpildījumam.
«Tev ir atlikuši 10 kredīti. 15 kredīti atjaunosies pēc divām nedēļām, bet jau tagad vari iegādāties vairāk,» mudina paziņojums mājaslapas augšdaļā. 115 kredīti pašlaik izmaksā 15 dolārus. Pērc vairumā – būs lētāk! Arī te ar labdarību neviens nenodarbojas. Gribi oriģinālu mākslu, maksā ragā. Un tam, tāpat kā pieprasījumam iziet «dzīvā lietotāja» testu sākumā, ir loģisks pamats. Netrūkst apķērīgu cilvēku, kas DALL-E un citus līdzīgus mākslas ģeneratorus jau tagad izmanto savai peļņai, piemēram, tirgojot internetā sintētiskā saprāta radītos produktus kā savus, vai arī drukājot tos uz krūzītēm, krekliem.
Kamdēļ algot mākslinieku, ja robots spēj darbu paveikt zibenīgi un bez kurnēšanas, turklāt par smieklīgu samaksu? Šie negaidītie jaunumi radījuši viļņošanos mākslinieku, datorgrafiķu nometnēs.
Pērn skandālu radīja mākslīga intelekta izveidotā glezna Théâtre D’opéra Spatial, kuru kā savu darbu prezentēja Džeisons Alens, ar to uzvarot starptautiskā mākslas konkursā Kolorādo.
Pārsteidzoši krāšņās gleznas patiesais autors ir programma Midjourney. Radošo profesiju pārstāvji pat čupojas interešu grupās, forumos un čatos, kaļot plānus, kā nepieļaut mākslīgā intelekta uzvaras gājienu, kas pavisam reāli var daļu no māksliniekiem atstāt bez ienākumiem. Tomēr netrūkst arī tādu radošo prātu, kas jauno tehnoloģiju redz nevis kā ienaidnieku, bet drīzāk palīgu domas lidojuma realizēšanā un peļņas gūšanā.
Mākslīgā balss, seja un tvīti
Programma Murf piedāvā iespēju izveidot robotizētu balss ierakstu, kas izklausās kā dzīvs cilvēks. Princips vienkāršs: izvēlies valodu, vēlamo runātāja vecumu un dzimumu, pie katra balss ģeneratora pievienots arī attēls, kā šīs balss īpašnieks varētu izskatīties dzīvē (ja būtu reāla persona). Ja balss patīk, atliek vien iekopēt vajadzīgo tekstu logā, pagaidīt pāris sekundes, un audio fails ar ierunāto tekstu gatavs. Pašlaik pieejama angļu valoda dažādās izloksnēs, spāņu, ķīniešu, pat somu valodas roboti – runātāji. Paklausoties paraugus, kuros imitēti dzīvi cilvēki, piemēram, «britu jauniete Amēlija», jāsecina – robots runā perfekti, tam nav sintētiski kokainās piesmakas, kāda jūtama, piemēram, Goolge Translate sadaļā liekot datoram nolasīt ievadīto tekstu. Murf ir ļoti noderīgs rīks sevišķi tad, ja nepieciešams balss ieraksts vienkāršiem, skaidrojošiem video. Protams, robots vēl nav iemācījies atdarināt cilvēka emocijas – dramatisku runu, asaraini aizlūzušu intonāciju, kliegšanu, smieklu pieskaņu. Bet tas jau laika jautājums.
Projekts Synthesia.io iet vēl soli tālāk, piedāvājot datora radītu cilvēka tēlu, kas ierunā vajadzīgo tekstu. «Sveiki, mani sauc Anna!» ekrānā parādās brūnacainas sievietes avatars. Mugurā melns džemperis, virs uzacīm neliela pumpa – tas, tā teikt, realitātes sajūtai. Taču avatara kustības ir nedaudz robotiskas, un uzreiz manāms, ka tas nav dzīvs cilvēks.
Savukārt Tome.App ir īsta medus maize tiem, kam ikdienā jāgatavo dažādas prezentācijas, piemēram, meklējot investorus jauniem projektiem. Mākslīgais intelekts ātri vien iepako ideju vairākos slaidos, radot acij tīkamu kopskatu un sajūtu, ka autors pamatīgi piestrādājis pie savas prezentācijas, lai gan patiesībā melno darbu paveicis mākslīgais intelekts.
Jasper.ai piedāvā bez maksas sagatavot 10 000 vārdu lielu tekstu, kuru publicēt, piemēram, bloga ierakstos, Twitter vai jebkurā citā sociālajā medijā. Atliek vien robotam norādīt vēlamo tēmu, par ko sagatavot tekstu: esi kulinārijas blogeris, bet aptrūkušās idejas? Nekādu problēmu! Vajag tvītu sēriju par visumu un zvaigznēm? Lūdzu! Protams, ja āķis lūpā, un iztērēts bezmaksas vārdu limits, jāatver maciņš.
Pagaidām gan mākslīgā intelekta pakalpojumi, jeb, pareizāk sakot, tas, ko dažādi uzņēmēji piedāvā plašām masām, vēl ir dīgļa stadijā. Taču ātrums, ar kādu attīstās šī tehnoloģija, ir galvu reibinošs.
Mākslīgais intelekts varētu būt pielīdzināms uguns vai rata atklāšanai un var mainīt civilizācijas attīstību līdz nepazīšanai.
Taču līdzīgi sajūsmas spiedzieni vēl salīdzinoši nesen izskanēja saistībā ar 3D printeriem, tomēr tie mūsu ikdienu nav radikāli mainījuši. Kā pierāda vēsture, katram atklājumam savs laiks.
Mākslīgais intelekts varētu būt pielīdzināms uguns vai rata atklāšanai un var mainīt civilizācijas attīstību līdz nepazīšanai.