Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns: Pat ja sieva raudās, es tomēr iešu

– Komandiera amatā esat tieši gadu. Par šefu kļuvāt laikā, kad Ukrainā jau notika karš. Šādā brīdī piekrist ir sava veida izaicinājums. Kāpēc teicāt – jā, es gribu?
– Kad Ukrainā sākās karš, jau biju komandieris vienai no Zemessardzes brigādēm. Kļūt par Zemessardzes komandieri piedāvāja NBS komandieris Leonīds Kalniņš – mēs, Zemessardze, esam viņa tieši padotie, viņš izvēlas. Manu atbildi neietekmēja tas, kas notiek apkārt.

Saviem karavīriem zemessargiem, īpaši pēc 24. februāra, atgādinu, ka viņiem mājās jāpārrunā, kā katram jārīkojas X stundā un kāds ir plāns ģimenei.

– Un ko domājat šobrīd, kad draudi Baltijai pieaug?
– Iepriekšējā karjerā biju saistīts ar izlūkošanas jomu. Pēdējos gadus pretinieks vairs nebija abstrakts – pētījām to ļoti konkrēti.