Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar naudas grūtībām parādsaistību dēļ

Nauda
Santa.lv
Santa.lv
1. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Valdības lēmums par minimālās algas palielināšanu no 2021. gada ir nepacietīgi gaidīts, jo 45% Latvijas mājsaimniecību vismaz reizi pēdējā gada laikā ir saskārušās ar naudas trūkumu ikdienas vajadzību segšanai, liecina Swedbank rīcībā esošie dati.

Covid-19 radītā krīze ne vienam vien likusi samazināt izdevumus, jo samazinājās arī ienākumi, atsevišķās nozarēs darbībai apsīkstot vai apstājoties pavisam. Teju trešdaļa sabiedrības pēdējā gada laikā ir saskārusies ar situāciju, kad ienākumi nesedz ikdienas vajadzības. Turklāt būtiski grūtāk tikt galā ar tēriņiem ir ģimenēm ar saistībām – mājsaimniecībās ar vismaz vienu aizņēmumu pēdējo 12 mēnešu laikā līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai izjutušas vidēji 55–60% ģimeņu.

Lielākoties (59%), tie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, kas mēnesī nepārsniedz 400 eiro – to apliecina Swedbank veiktā aptauja*. Nereti kā risinājumu finanšu problēmām cilvēki izvēlas aizņemties no radiem vai ātro kredītu izsniedzējiem, lai dzēstu aktuālos maksājums un aizlāpītu robus budžetā, nonākot arvien lielākās parādsaistībās.

Finanšu trūkumu visu ikdienas vajadzību segšanai pēdējā gada laikā iedzīvotāji pamato galvenokārt ar ierobežotām ienākumu iespējām – tā norādījuši 52% aptaujāto.

Tomēr, kā liecina iedzīvotāju atbildes, sajūta par nespēju pietiekami nopelnīt iet rokrokā ar mājsaimniecības kredītsaistību apmēru. Ja ģimenēs, kurām nav aizņēmumu, uz nespēju pietiekami pelnīt norāda 41%, tad mājsaimniecībās, kurām ir divas vai vairāk kredītsaistības, šis īpatsvars sasniedz jau 59–60%. Vismaz viens aizņēmums ir vairāk nekā pusei jeb 58% iedzīvotāju. Visbiežāk tā ir kredītkarte (19%), mājokļa kredīts (18%) vai neliels aizņēmums patēriņam (16%). Lai gan lielākajai daļai ikmēneša maksājums par aizņēmumiem nepārsniedz 200 eiro, 72% aptaujāto atzīst, ka neatkarīgi no ienākumu līmeņa nejūtas ērti, esot aizņēmēja statusā.

“Likumsakarīgi, ka biežāk līdzekļu nepietiek iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai arī pēdējo gadu laikā nodokļu politikas izmaiņas tiek īpaši mērķētas uz zemāku ienākumu saņēmēju atbalstu, liela daļa risinājumu rod aizņēmumos no ģimenes, radiem vai naudas aizdevējiem.

Nereti naudas plānošanas vājās prasmes tiek kompensētas ar jauniem aizņēmumiem.

Lai arī īstermiņā tas šķietami atrisina finanšu problēmas, ilgtermiņā kopumā ievērojami pasliktina ģimenes finanšu situāciju, jo aizņēmumi ir jāatdod, atņemot līdzekļus ikdienas tēriņiem,” stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Izteiktas grūtības novērojamas tiem iedzīvotājiem, kuriem ir trīs vai vairāk dažādi aizņēmumi: ģimenes, kuras uzņēmušās trīs un vairāk kredītsaistības, būtiski biežāk ir pakļautas finanšu nepietiekamības riskam, kad jāsedz kādi ārpuskārtas izdevumi – 58% (pretstatā 39% vidēji).

Visbiežāk – vairāk nekā sešas reizes pēdējā gada laikā – finanšu nepietiekamību piedzīvojušas tās mājsaimniecības, kuru rīcībā ir kredītkartes, mājokļa kredīts vai neliels aizņēmums patēriņa kredītam. Raksturīgi, ka tām mājsaimniecībām, kurām ir tikai viens aizņēmums, tas ievērojami retāk – vien 7% gadījumu – ir nebanku kreditētāju jeb ātrais kredīts. Savukārt gandrīz pusei mājsaimniecību, kam ir trīs un vairāk aizņēmumu, ir tendence biežāk aizņemties no privātpersonām – draugiem, radiem, paziņām.

“Šāda tendence var liecināt par to, ka, nonākot grūtībās ar kredītsaistību atmaksu, cilvēki meklē ātrus risinājumus. Kredīts pats par sevi nav tik slikts, kā tā pieejamība arī tajos gadījumos, kad tas var nodarīt lielu postu ģimenes budžetam. Kredīti, kuru iegūšanai tiek rūpīgi vērtēta klienta spēja tos atdot, ietekmē ģimenes budžetu mazāk nekā aizņēmumi, kurus piešķirot, atdošanas spēja tiek vāji vērtēta vai netiek vērtēta vispār, kā tas ir aizņemoties, piemēram, no radiem, draugiem, ātro kredītu izsniedzējiem,” uzsver Reinis Jansons.

Tēriņu samazināšana (44%) un aizņemšanās no privātpersonām – draugiem, tuviniekiem, paziņām (43%) ir populārākās rīcības stratēģijas, ko izmanto mājsaimniecības, saskaroties ar naudas trūkumu ikdienas vajadzību segšanai. Tomēr gandrīz piektā daļa risinājumu meklē, palielinot aizņēmumu slogu pie ātro kredītu izsniedzējiem, kaut arī tieši ātro kredītu ņēmēji pēdējo sešu mēnešu laikā ir izjutuši pieaugošu apgrūtinājumu atmaksāt aizņēmumu – tā norāda 76%.

Krīzes laikā lielākajai daļai mājsaimniecību aizņēmumu apjoms nav pieaudzis vai ir samazinājies, kas liecina par koncentrēšanos uz esošo saistību segšanu tā vietā, lai turpinātu aizņemties. Tomēr vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka apmaksāt aizņēmumus pēdējo sešu mēnešu laikā kļuvis grūtāk.

55% kredītņēmēju atzīst, ka viņiem ir nācies samazināt ikdienas tēriņus, lai spētu veikt ikmēneša maksājumu par uzņemtajām kredītsaistībām.

28% ir kavējuši aizņēmuma ikmēneša atmaksu līdzekļu trūkuma dēļ, bet 27% turpinājuši aizņemties, lai segtu ikmēneša maksājumu par iepriekš uzņemtām kredītsaistībām.

“Samērā efektīvi līdzekļu trūkumu risina jaunieši, kuri primāri samazina tēriņus, vēršas pēc palīdzības pie ģimenes, retāk nekā citas vecuma grupas neatstāj neapmaksātus rēķinus, kā arī būtiski vairāk nekā citi meklē iespējas nopelnīt vairāk. Aizņemšanās, lai segtu kārtējo aizņēmumu apmaksu, ir ārkārtīgi slikta budžeta plānošanas prakse un var radīt ievērojamas grūtības atbrīvoties no parādsaistībām,” rezumē Reinis Jansons.

* Aptauja veikta sadarbībā ar Snapshots 2020. gada augustā, aptaujājot 729 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+