Rīga +11°C 
Viena no tām ir dopamīns, tas ieguvis neoficiālu apzīmējumu – jūties labi viela. Dopamīns daudzējādā ziņā nosaka, cik mums ir entuziasma, prieka, enerģijas. Veicināt tā izstrādi smadzenēs varam, ēdot olbaltumvielām bagātus produktus, proti, gaļu (vislabāk balto – vistas, tītara), pupas, zirņus, olas.
Olas satur olbaltumvielas, kas ļoti labi uzsūcas organismā, turklāt tajās ir maz piesātināto jeb dzīvnieku izcelsmes tauku (tie nervu sistēmai nepatīk!). Olās ir arī tāda vērtīga viela kā holīns, kas aizsargā šūnu membrānas, tāpat B grupas vitamīni un folijskābe.
Nākamā svarīgākā smadzeņu ķīmiskā viela, kas nav vienaldzīga pret to, ko mēs ēdam, ir serotonīns, saukts arī par laimes hormonu.
Pietiekams tā daudzums smadzenēs nodrošina mierīgāku, harmoniskāku skatu uz dzīvi. Serotonīna izstrādi veicina aminoskābe triptofāns, ko bagātīgi satur tītara gaļa. Triptofāns ir arī vistas gaļā, jau pieminētajās olās, pupās, tāpat zivīs, banānos, riekstos. Ne velti iesaka pat šad tad dienas gaitā izvēlēties maltīti, kurā apvienoti divi vienā: olas + tītara gaļa.
Smadzenēs rosās arī hormons adrenalīns – kur nu bez tā! Adrenalīnu mēdz dēvēt par cīnies un lido vielu.
Ja adrenalīna smadzenēs ir pietiekami, tās strādā labāk, mēs līdz ar to domājam skaidrāk, visu uztveram ašāk. Šo cīnies un lido izjūtu visātrāk varam panākt, izdzerot tasīti espreso kafijas. Ārsti reizēm pat smejas, ka neiroloģija ir gandrīz vienīgā medicīnas nozare, kas atļauj baudīt kafiju un šokolādi.
