Rīga +21°C 
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no būtiskākajiem priekšlaicīgas mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. Līdztekus medicīniskai aprūpei būtiska loma to profilaksē ir dzīvesveidam – tostarp regulārām fiziskajām aktivitātēm.
«Fiziskajām aktivitātēm ikdienā ir ļoti nozīmīga loma. Fizioterapeita uzdevums nav tikai sastādīt ārstnieciskās vingrošanas programmu – tikpat svarīgi ir palīdzēt cilvēkam saprast, kādas aktivitātes viņam ir piemērotas, pieejamas un interesējošas, lai kustēšanās kļūtu par ilgtspējīgu ikdienas paradumu,» saka VCA fizikālās medicīnas un rehabilitācijas virziena vadītāja, fizioterapeite Elīna Bergmane.
Sirds veselībai – vismaz 150 minūtes kustību nedēļā
Pasaules Veselības organizācija pieaugušajiem rekomendē nedēļā vismaz 150–300 minūtes mērenas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes vai 75–150 minūtes augstas intensitātes aktivitātes. Papildu ieguvumu sniedz muskuļus stiprinoši vingrinājumi vismaz divas dienas nedēļā.
«Tomēr nevajadzētu domāt – ja nevaru sasniegt 150 minūtes nedēļā, tad nav vērts neko darīt. Jebkura kustība ir labāka par mazkustīgumu. Ja cilvēks šobrīd nav aktīvs, arī neliela ikdienas aktivitātes palielināšana ir labs sākums,» uzsver fizioterapeite.
Ātra iešana, nūjošana, kāpšana pa kāpnēm, riteņbraukšana, peldēšana, ūdens aerobika, skriešana vai distanču slēpošana – tās visas ir aktivitātes, kas trenē sirds un asinsvadu sistēmu.
Tāpat nozīmīgi ir spēka vingrinājumi, īpaši tādi, kuros tiek iesaistīti lielie muskuļi. «Profilakse nolūkos ieteicamas nodarbības, kuru laikā sirdij jāstrādā spēcīgāk, paātrinās pulss un pastiprinās elpošana. Tas liecina, par aktīvu sirds un asinsvadu sistēmas iesaistīti. Arī svaru cilāšana, pietupieni var vienlaikus pozitīvi ietekmēt sirdi un asinsvadus,» stāsta fizioterapeite.
Uzmanības centrā
Galvenais – nepārspīlēt
Vēlme ātri sasniegt labu fizisko formu dažkārt var radīt pretēju efektu. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma pēkšņi sāk intensīvi trenēties. «Ja cilvēks ilgstoši nav sportojis un pēkšņi sāk intensīvi trenēties, piemēram, ar mērķi noskriet pusmaratonu vai maratonu, pārslodzes risks ir augsts. Var rasties traumas ceļos, potītēs, Ahileja cīpslās un muskuļos. Arī sirds un asinsvadu sistēmai nepieciešams laiks, lai pielāgotos lielākai slodzei,» stāsta Elīna Bergmane. Tāpēc fiziskās aktivitātes jāuzsāk pakāpeniski, īpaši cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši mazkustīgi, kuriem ir liekais svars vai zināmas sirds un asinsvadu veselības problēmas.
Ja ir riska faktori, slodzi labāk pielāgot kopā ar speciālistu
Paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, liekais svars, cukura vielmaiņas traucējumi, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids ir tikai daļa faktoru, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. «Ja cilvēkam jau ir kādi riska faktori, fiziskajām aktivitātēm var būt ļoti nozīmīga loma, taču slodze jāpielāgo individuāli. Piemēram, sākumā var izvēlēties intervālu iešanu, mainot ātrākus un lēnākus posmus un pakāpeniski palielinot slodzi,» skaidro fizioterapeite.
Ja cilvēks lieto medikamentus, kas ietekmē asinsspiedienu vai pulsu, par to noteikti jāinformē fizioterapeits.
Slodzes izvērtēšanai fizioterapeits var izmantot arī dažādus funkcionālos testus, piemēram, sešu minūšu iešanas testu, kad tiek mērīts attālums, ko pacients var veikt, ātri ejot pa gludu, horizontālu, cietu virsmu. Tas ļauj izvērtēt dažādu orgānu sistēmu atbildi uz fizisku slodzi, ieskaitot plaušu un kardiovaskulāro sistēmu. Dodoties pie fizioterapeita, jāpaņem līdzi arī pēc kardiologa ieteikuma veiktie padziļināto sirds un asinsvadu sistēmas izmeklējumi, piemēram, veloergometrijas, rezultāti.
Pēc infarkta vai insulta kustība kļūst par rehabilitācijas daļu
Fizioterapija ir būtiska ne tikai profilaksē, bet arī pēc pārciesta insulta vai miokarda infarkta, sirds operācijām. Rehabilitāciju iespējami agrīni sākt jau slimnīcā, tiklīdz pacienta stāvoklis ir stabils, slodze tiek atjaunota pakāpeniski un speciālistu uzraudzībā. «Pēc insulta īpaši svarīga ir agrīna mobilizācija. Ja tas ir droši, pacientu pakāpeniski aktivizē – palīdz piecelties, staigāt, veikt līdzsvara un spēka vingrinājumus, kā arī palielināt slodzi. Mērķis ir palīdzēt cilvēkam pēc iespējas ātrāk atgūt funkcijas un atgriezties ikdienas dzīvē,» stāsta Elīna Bergmane.
Fizioterapeite Elīna Bergmane pastāsta, ka līdzīgi kā Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari arī Veselības centru apvienības klīnikā Aura ir izveidota kardioloģiskās rehabilitācijas programma pacientiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām. Tās mērķis – pakāpeniski atjaunot organisma spēkus un izturību, stiprinot kardiovaskulāro sistēmu.
Katra kustība skaitās
"Būtiskākais, ko vēlos uzsvērt – katra kustība skaitās. Fiziskajām aktivitātēm nav obligāti jābūt stundu garam treniņam sporta zālē.
Ļoti vērtīgas ir arī mazas, ikdienā veicamas izvēles – lifta vietā izmantot kāpnes, dažas sabiedriskā transporta pieturas noiet kājām vai pēc ilgākas sēdēšanas piecelties un izkustēties," saka fizioterapeite.
Tāpēc, lai sāktu rūpēties par savu sirds un asinsvadu veselību, nav jāgaida pirmdiena, jaunais gads vai īpašs treniņu plāns. Sākt var ar vienu papildu pastaigu, kāpnēm lifta vietā vai dažām aktīvām minūtēm dienas laikā. Galvenais – kustēties regulāri un slodzi palielināt pakāpeniski.
