Andri Keišu koncertā uzrunājušas dziesmas, kuras mūsdienās dzirdamas reti. Tās Keišu sajūtās aizvedušas uz paša vārdiem sakot, «spuraināko vecumu». «Tās veido mani. Tās piepildīja manu dzīvi astoņdesmito gadu beigās,» atzīst Keišs, atminoties savus pusaudžu gadus.
Koncertprogramma Jumpravas arholoģija tika veidota kā ceļojums pa grupas vēstures mazāk zināmajiem slāņiem - līdzās hitiem tajā atgriezās arī piemirstas dziesmas, nejaušības un atmiņas par to tapšanu.
Koncerta pieteikumā bija minēts, ka tas veidots kā dzīva ekspedīcija pa grupas iekšējo vēsturi – «pa slāņiem, kuros aprakti hiti, neveiksmes, nejaušības, smiekli un klusumi starp dziesmām. Mēģinājums saprast, kāpēc šīs dziesmas vispār tapa un vakars tiem, kas grib saprast, kāpēc tās joprojām dzīvo.»

































































































































































