Atbildi sniedz Angelika Krūmiņa, infektoloģe un hepatoloģe MedArt klīnikā un Veselības centru apvienības poliklīnikā Dubulti, Rīgas Stradiņa universitātes profesore.
«Ilze, izmeklējot vēdera dobuma orgānus pacientiem vecumā pēc 45 gadiem, nereti tiek atklātas difūzas aknu parenhīmas bojājuma pazīmes. Tas nozīmē, ka ir redzamas vienmērīgas aknu audu struktūras izmaiņas, kas var liecināt par iespējamu taukaino aknu slimību, jebkādu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējumiem. Nereti iemesli var būt vairāki, tādēļ iesaku konsultēties ar hepatologu – aknu speciālistu – vai gastroenterologu, lai veiktu papildu laboratoriskos un citu veidu izmeklējumus. Noderīgi uz vizīti paņemt līdzi ultrasonogrāfijas aprakstu un vismaz iepriekšējo asins un urīna analīžu rezultātus, kā arī pierakstīt visas lietotās zāles un uztura bagātinātājus (ja tādi tiek lietoti) un informēt ārstu, vai tiek dzerti kādi saldinātie dzērieni un alkohols.
Lai novērtētu, cik labi aknas pilda savas funkcijas, ārsts var lūgt noteikt analīzes: trombocītu skaitu, aknu rādītājus – ALAT, ASAT, sārmaino fosfatāzi, GGT, bilirubīnu un albumīnu –, kā arī asins recēšanas rādītājus.
Bieži pārbauda glikozes, holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs, jo aknu taukošanās nereti norit kopā ar vielmaiņas traucējumiem. Nepieciešams pārbaudīt, vai nav B un C vīrushepatītu, kā arī tikpat svarīgi ir noteikt dzelzs vielmaiņas rādītājus. Ārsts var nozīmēt veikt aknu elastogrāfiju, piemēram, FibroScan – izmeklējumu, kas nesāpīgi izmēra aknu stingrību. Ja vēdera ultrasonogrāfija veikta nesen un apraksts ir kvalitatīvs, to ne vienmēr vajag atkārtot uzreiz. Ārsts izvērtēs, vai nepieciešami citi attēldiagnostikas izmeklējumi.
Uzmanības centrā
Slikta apetīte un novājēšana var būt saistīta ar vairākām slimībām, tostarp ar aknu bojājumu, kas noteikti ir signāls vizītei pie ārsta tuvākajā laikā. Arī uzturam ir būtiska nozīme aknu veselības saglabāšanā, bet, lai ieteiktu konkrētu aknām draudzīgu ēdienkarti, būtu jāzina meitas ēšanas ieradumi. Nav nekur uzrakstīta viena īpaša aknu diēta, kas der visiem. Parasti aknām draudzīgs ir Vidusjūras tipa uzturs: vairāk dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, pākšaugu, zivju, riekstu un sēklu, kā arī augu eļļu; no olbaltumvielām var izvēlēties arī olas, nesaldinātus piena produktus un liesu gaļu. Mazāk vajadzētu (labāk nemaz!) lietot saldinātus dzērienus, saldumus un rafinētu miltu produktus, ļoti treknus un ceptus ēdienus, desas un citus stipri pārstrādātus produktus. Aknām nepatīk alkohols. Arī detoksa tējas un uztura bagātinātāji nav nekaitīgi – daži var bojāt aknas, tāpēc par visu lietoto noteikti jāpastāsta ārstam.
Labāk ēst mazākas porcijas, bet biežāk – piemēram, trīs nelielas ēdienreizes un divas vai trīs uzkodas dienā – un katrā ēdienreizē iekļaut kādu olbaltumvielu avotu, piemēram, zivis, olas, biezpienu vai nesaldinātu jogurtu, pākšaugus vai liesu gaļu.
Pirms vizītes pie ārsta noderīgi trīs līdz piecas dienas pierakstīt, kas un cik apēsts, cik šķidruma izdzerts, kā mainījies svars un cik ilgā laikā, kā arī atzīmēt sliktu dūšu, sāpes, vēdera pūšanos vai jebkādus citus simptomus. Tas speciālistam palīdzēs ātrāk saprast, vai vajadzīgs uztura speciālista vai diētas ārsta atbalsts un kāds veselīgas ēšanas plāns būtu drošākais un labākais jūsu meitai.»







































































































































































