Pasaules mērogā pieprasījums pēc gaļas tikai aug. Pēdējo 50 gadu laikā ražošanas apjomi ir trīskāršojusies, sasniedzot ap 375 miljonus tonnu gadā (tostarp virs 60 – liellopu). Milzīgā apetīte pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem nozīmē arī lielāku slodzi dabai – vairāk atvēlamās zemes lopbarības audzēšanai (un ar to saistītas mežu izciršanas), plašāku ūdens patēriņu un lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju. Balsis, kas publiski iestājušās par gaļas patēriņa samazināšanu, pagaidām ir vārgi sadzirdētas.
Bijušais grupas The Beatles dalībnieks mūziķis Pols Makartnijs ir viens no kustības Meat Free Monday dibinātājiem, savukārt aktieris Arnolds Švarcenegers, būdams bijušais kultūrisma čempions, popularizē domu, ka cilvēks var saglabāt spēku un muskuļu masu arī ar mazāku gaļas patēriņu.
Taču cilvēks ir egoistiska būtne, un lielākais vairums vispirms domā par sevi – paša baudām, ērtībām un ieradumiem.
Tāpēc drīzāk mainīt mūsu izvēles varētu ne tik daudz rūpes par planētu, kā apziņa, ka pārmērīgs gaļas patēriņš nav labākais risinājums, domājot par savu veselību ilgtermiņā. Arvien vairāk uztura speciālistu iesaka sarkano gaļu uzturā lietot mēreni, piemēram, dažās sabiedrības veselības vadlīnijās tiek uzsvērts, ka pietiek ar nelielām porcijām dažas reizes nedēļā, bet vienu vai vairākas dienas nedēļā var izvēlēties maltītes bez gaļas.
Savukārt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra ir klasificējusi pārstrādātu gaļu kā kancerogēnu, bet sarkano gaļu par produktu, kura palielināts patēriņš saistāms ar noteiktu slimību risku.
Izturībniekiem – īpaši noderīgi
«Dzīve bez gaļas tiešām pastāv,» apstiprina sporta un fiziskās veselības medicīnas ārste Zane Stiliņa.






























































































































































