Rīga +17°C 
«Manas izvēles jaunībā bija ļoti neapzinātas, dažādā ziņā pat uzspiestas,» par to, kā veidojusies viņa karjera, žurnālam KLUBS sacīja Mārtiņš Kazāks. Viņa stāsts apliecina, ka dažkārt kāds slikts notikums var izvērsties lieliskā turpinājumā – ietekmēt cilvēka likteni uz labu.
«Skolā mācījos labi, bet ne teicami.
Trīspadsmit gadu vecumā smagi saslimu – kājas problēma,
vairāk nekā divus gadus biju uz gultas, pēc tam vēl ilgi nestaigāju, tad biju uz kruķiem un faktiski skolā atgriezos tikai pēdējā vidusskolas klasē, atminējās Kazāks. Ļoti skaidri sapratu, ka nekāds fiziska darba darītājs dzīves laikā nebūšu, – atlika kustināt galvu. Tas mani dabiski ievirzīja domāt par trim tā laika populārākajām karjeras izvēlēm. Par juristiem man bija visai naivs priekšstats, jo domāju, ka man vienmēr būs jāaizstāv blēži. Par dakteri kļūt negribēju, jo tas saistījās ar cilvēku griešanu. Atlika ekonomists.
Tā ka no trim kārtīm izvēlējos to, kas palika pāri,» sacīja viņš.
Tas notika 90. gadu sākumā.
«Uz Latviju sāka braukt visādi ārvalstu speciālisti. Ekonomika, sabiedrība mainījās, dzīve pulsēja – viss ir interesanti! Slavenajā eirofakultātē bija tā svaigā elpa un skats no citurienes. Vēl tas deva ļoti lielu motivāciju domāt ambiciozi. Jāatzīst, man palīdzēja arī vectēvs. Viņš jaunībā bija izcils bokseris, bija braukājis pa pasauli un sagaršojis to pasaules garšu. Guļot uz nāves gultas, viņš man teica:
«Mārtiņ, tev galva strādā, tev jābrauc mācīties uz Kembridžu.»
Taču es mācījos tikai pirmajā kursā, apkārt nevienam naudas nebija, inflācija nenormāla – kāda Kembridža? Bet, skat, pēc četriem gadiem, 1995. gada oktobrī, es esmu Kembridžā. (..) Ir apzinātas un neapzinātas izvēles, ir sagadīšanās, bet daudzos gadījumos mērķtiecīga savu ambīciju piepildīšana un virzīšanās uz mērķi. Apstākļi kaut kā vienmēr sakrita, lai tos sapņus varētu realizēt. Un te ir arī divas galvenās mācības. Pirmkārt, pat ja tu esi uz gultas, kamēr esi dzīvs, kaut kāda izeja vienmēr ir. Un otrs – ja tu izvirzi augstus mērķus, tad tev ir iespēja trāpīt, ja ne pašā augšā, tad kaut kur tuvu tam, kas tāpat būs pietiekami augstu,» tā Kazāks.
