Pieredzē un padomos dalās Evita Gūtmane, Dzērvju tomātu saimniece.
Labas, gadiem pārbaudītas lielo tomātu šķirnes
- ‘Giulietta’ F1
Sarkani un gareni kā paprika ar pikantu spicumiņu galā – San Marzano tipa tomāts, vidēji lieli, svars ap 200 g. Skaists, ražīgs un garšīgs, blīvais un gaļīgais mīkstums ir kaut kur pa vidam starp miltainu un sulīgu, un daudziem tieši tā patīk vislabāk. 4. augustā, kad ciemojamies Evitas siltumnīcās, tam galotne jau nogriezta un briest desmit augļu ķekari. Augšējie ķekari gan nav tik lieli un augļiem bagāti kā pirmie.
Tas laikapstākļu ietekmē – lielā karstumā dažas šķirnes, arī ‘Giulietta’ sastresojas, ziedi neapputeksnējas un nobirst. Citas karstumu pārcieš labāk.
- ‘Leyenda’ F1
Gatavie tomāti sarkanbrūni, 120–140 g smagiem augļiem. Lielā gudrība ir uztrāpīt, kad šos augļus īsti vākt, lai nenorautu par agru negatavus. No sulīgajām šķirnēm, pasalds – kā jau šokolāde. Melno tomātu ir daudz, Evita izmēģinājusi tos visus, un viņai patīk tikai šie.
Daudzas šķirnes ļoti plaisā, šai tas nav tik izteikti, turklāt ļoti strauji pārgatavojas – tikko vēl nebija vācama, bet skat, jau ir par mīkstu.
Šie ir skaisti kā krellītes, ķekari nav pārāk lieli, bet tie, kas ir, nestreso, un ziedi karstumā nenobirst. Visi skaisti vienādi. Augi ir kompakti – kā slaidas cipresītes, lapas nav tik lielas un neaug tik plaši kā, piemēram, šķirnei ‘Giulietta’. Tas nozīmē, ka viss stādījums ir skrajāks, labāk vēdinās, mazāk iespēju iemesties slimībām.
- ‘Cupidissimo’ F1 ar 220–260 g smagiem augļiem






































































































































































