Vai esi izbaudījis Latgales jūru? Astoņi neparasti pieturpunkti Latgalē

1. Garākā peldošā pastaigu taka

Viļaka, 250 kilometru attālumā no Rīgas.

Un – tikai nepilnus desmit kilometrus no Krievijas robežas. Viena no Latgales pērlēm – Viļaka – ir mūsu pirmā pietura. Viļakas ezerā var izstaigāt Latvijā garāko peldošo pastaigu laipu ar putnu vērošanas platformu.

Viļakas ezera piekraste pēc vairāku stundu ceļa mērošanas automašīnā apbur ar savu pirmatnējumu.

Purvpapardes, ūdensaugu sakneņi, ar baltu knābi un melnu apspalvojumu apveltīto ūdensputnu lauču rotaļas netālu no laipas. Tas viss rada neatkārtojamu gaisotni, kas burtiski iesūc sevī, aicinot uzkavēties ilgāk. Savukārt pa šūpīgu pontonu tiltu gandrīz 150 metru garumā var nonākt Viļakas ezera salā, un arī tur ierīkota pastaigu taka, kas ved apkārt salai.

2. Patiesākais ēdiens Latgalē. Turklāt veģetārs!

Rekovas dziernovas Balvu novada Šķilbēnu pagastā.

Esam veiksminieki – lai gan restorāns parasti ver durvis tikai sestdienās, trāpījām laikā, kad te viesojas tūristu grupas, tāpēc arī darbdienā tiekam pie iespējas nobaudīt saimnieces Vijas Kuļšas gatavotu maltīti.

Iespējams, šeit ir vispatiesākais ēdiens Latgalē. Gandrīz viss, kas atrodams ēdienkartē, gatavots no pašu izaudzētā.

Vija, kas ir izdaudzināta saimniece, ir arī saimniecības Sābri īpašniece, savukārt viņas dzīvesbiedram Aldim Ločmelim pieder Kotiņi. Sābri jau vairākus gadus strādā bioloģiski, savukārt Kotiņi šogad uzsākuši pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību. Tā ir Rekovas dziernovās ieturēto maltīšu pievienotā vērtība. Vija mums ceļ galdā miežu grūbu zupu ar pašas audzētu tomātu sulu – perfektam skābumiņam. Baudām arī pašceptu rudzu maizi ar zirņu humosu.

3. Puķu stelles babas un vacika sētā 

Amatnieku darbnīca Zeļču sola Balvu novadā.

Kad dodamies uz netālajiem Zeļčiem, esam gatavībā nepieciešamības gadījumā uzrādīt savas laikus sarūpētās pierobežas joslas caurlaides. Tekstilmāksliniece un bioloģiskā lauksaimniece Annele Slišāne saimnieko savu vecvecāku mājās Jankos pie Zeļčiem. Balvu pusē vecmāmiņa ir baba, bet vectēvs tiek dēvēts par vaciku.

Annele savas babas un vacika sētā, kas saglabājusi latgaliski tradicionālos vaibstus, izveidojusi amatnieku darbnīcu Zeļču sola. Saglabājusies un tiek kurināta arī vecā melnā pirtiņa. Savukārt dārzā gatavojas bioloģiskie dārzeņi, bet upītes otrā krastā ierīkoti upeņu stādījumi. Un no turienes Eiropas Savienības ārējā robeža tikpat kā ar roku aizsniedzama – tikai pārsimt metru attālumā.

Annele plašāk zināma savu 100 neparasto deķu dēļ, daži izkarināti pagalmā pie ēku sienām.

Piemēram, no mazajām austiņām jeb maizes aizdarēm veidotie. 100 deči Latvijai bija tekstilmākslinieces dāvana Latvijas simtgadē. Annele gatavo arī rotaļlietas no dabiskas vilnas. Babas un vacika sētā nokļūstam kā citā dimensijā.

Mūs, Latgales sētas rimtā gara apņemtos viesus, viņa nosēdina pie simtgadīgām stellēm. Dzijas vietā ņemam vībotnes un nauduļus un, pieblīvējot ar sistavu, ieaužam pļavas augu deķī. Te var veidot arī augu mandalas un degustēt tējas no Anneles pļavām. Netālu ir Nemateriālā kultūras mantojuma centrs Upīte, kur darbojas Anneles brālis Andris Slišāns.

4. Paņemt otu rokās un pārslēgt uzmanību

Atpūtas vieta Kadiķūgas Baltinavas centrā.

Sakoptajā īpašumā izveidots brīvdienu namiņš un mākslas darbnīcu telpa, bet stallī sastopam divus skaistus zirgus. Kadiķūgu saimniece māksliniece Rudīte Kaša iepriekš bijusi mākslas pedagoģe skolā, bet tagad ierīkojusi mākslas telpu visu vecumu ļaudīm. Iepriekš Siguldā dzīvojošā ģimene kovida pandēmijas laikā pārcēlās šurp, uz Rudītes vīra Jāņa dzimto vietu, un – nenožēlo. Rudīte mūs nosēdina pie apaļa galda. Izsniedz otas un krāsas tūbiņas. Un mudina ķerties pie gleznošanas.

Izrādās, Rudītes apgalvotais ir taisnība – katram ir pa spēkam izveidot mazu glezniņu. Pat mums!

Galvenais ir sākt, paņemot otu rokās. Viesošanās pie Rudītes ļauj uz brīdi no ārējās pasaules nokļūt savā iekšpusē. Jo citādi nekas nesanāks – ir jākoncentrējas uz otu un krāsām. Un pēcāk diena rit kaut kā citādāk, jo stress pēkšņi šķiet kaut kur izplēnējis. Man no prāta neiziet un uz audekla izprasās Anneles Slišānes dzimtas māju pelēkie baļķi.

5. Šķelto laukakmeņu arhitektūras pērle 

Katoļu dievnams Baltinavā.

Tas, tieši blakus Kadiķūgām, mazā un klusā Baltinavas ciema gaisotni padara unikālu. Sākotnēji nebijām plānojuši baznīcu apmeklēt, tomēr ēka mūs burtiski vilka tuvāk, tāpēc sākām interesēties par iespēju ieskatīties arī tās iekšpusē. Izrādās – baznīcas atslēga glabājas pie Rudītes Kašas vīramātes Lūcijas. Šī kundze, neskatoties uz gadu nastu, regulāri piepilda dievnama vāzes ar svaigiem ziediem un ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās Ziemeļlatgales psalmu dziedāšanas pratējām. Tā nu neplānoti tiekam ielaisti klusajā, bet sapostajā dievnamā. Mums pat ļauj pa šaurām kāpnēm uztrausties baznīcas tornī.

Lai gan tiekam informēti, ka vecais baznīcas zvans savus pienākumus vairs neveic (jo no vibrācijām varot plaisāt simtgadīgā dievnama sienas), piedzīvojam pamatīgu izbīli, kad pēkšņi mūs baznīcas tornī apdullina zvana skaņas.

Izrādās, vainīgs nav fotogrāfs Matīss, kurš nolēmis izjokot baltinaviešus ar zvanīšanu nestundā, bet gan elektroniskie skaļruņi, kas, pavērsti uz visām debespusēm, nodārdina vairākas reizes. To skaņa ļoti līdzinās īsta zvana dziesmai. Nedaudz apdulluši tenterējam atpakaļ pie zemes, kur apbrīnojam dievnama masīvās kolonnas un māklsas darbus.

6. Ar plostu – apskatīt senmeža salas 

Zvirgzdenes ezers.

Ludza bez ezeriem nebūtu Ludza. Zvirgzdenes ezers ir viens no vairākiem, kas ieskauj gleznaino pilsētu. Ezera stāvajā krastā satupušas ludzāniešu vasarnīcas, un vienā no tām saimnieko Dagnis Tihovskis ar ģimeni. Viņš atpūtniekus nodrošina ar visvisādu peldlīdzekļu nomu un piedāvā relaksēties peldošā pirtī ezera vidū.

Neierasts veids, kā sajust Latgales garu un tradīcijas – mūzikas mīļotājiem tiek piedāvāts brauciens ar plostu paša īpašnieka un viņa muzikālās ģimenes izpildītu Latgales tautasdziesmu pavadījumā.

Zvirgzdenes ezers ir īpašs ar savām cilvēka neskartajām salām. Te jau pirms 101 gada izveidots dabas liegums, lai sargātu dabu piecās ar mežu apaugušās salās: Liepu, Ozolu, Ievu, Lakstīgalu un Mīlestības salā. Uz tām kopš sendienām saglabājušies platlapju meži. Unikāla dabas vieta, kur zaļo ozoli un liepas, kā arī sastopams neparasti daudz dažādu augu, tur atrasta arī Latvijā ļoti reta suga – matainais grīslis.

Kamēr uz plosta slīdam pāri ezeram, tuvumā rosās un kērkšķina cekuldūkuri. Arī Ludzas ainava ezeram pie sāniem ir savdabīga – padomju laikā būvētās un mūsdienās renovētās vasaras mājas ezera krastā šķiet sakāpušas cita citai uz pleciem, radot neparastu kontrastu starp dabu un apbūvi.

7. Lai cidonijpipari uz mēles! 

Ģimenes uzņēmums Līdumu garšas.

Bioloģisko garšvielu ražotnē var nonākt, no sakoptā Ludzas centra dodoties uz senlatgaļu pilskalnu, uz kura stāv Ludzas viduslaiku pils drupas, vai arī uz līdzās esošo latgaliski balto Romas katoļu baznīcu. Tās būvniecība ilga gandrīz 60 gadu – iepriekšējais koka dievnams nodega lielā Ludzas ugunsgrēka laikā 1938. gadā, kas esot izcēlies no veclaiku gludekļa ogles un nopostīja lielāko daļu pilsētas vēsturiskā centra. Gadu pēc vienas no visu laiku postošākajām ugunsnelaimēm Latvijā Ludzas katoļi sāka celt jauno mūra baznīcu. Padomju okupācijas vara aizliedza būvniecību turpināt, un tā tika atsākta tikai īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, bet pabeigta 1995. gadā.

Baznīcas pakājē atrodas Trukšānu ģimenes garšvielu māja, kur notiek garšvielu ražošana un tiek rīkotas degustācijas.

Daļu izejvielu Zanda un Guntis izaudzē ģimenes bioloģiskajā saimniecībā Griezītes. No tām tapušās garšvielas virtuves plauktiņos var pašapzinīgi izkonkurēt ārvalstu preces. Šeit iegādātos suvenīrus saimniece baudīgi ber salātos, pievieno dažādiem ēdieniem un pat kafijai vai kakao – tāds ir garšvielu maisījums ar piparkūku garšu.

8. Saulriets uz jahtas Latgales jūrā

Dienu noslēdzam, dodoties izbraucienā ar jahtu Rāznas ezerā, kas tiek dēvēts par Latgales jūru. Ne tikai ūdensklāja plašuma, bet arī nepastāvīgo laikapstākļu dēļ, jo dažkārt vējš te uzkurina tādas bangas, ka atpūtniekiem, gribi negribi, brauciens paliek atmiņā uz visu mūžu. Taču esam drošās rokās. Mūsu jahta Santa Marija Magdalēna slīd pa Dukstigala līci Rāznas ziemeļu daļā, kas atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā. Apkārt plešas Rāznas Nacionālais parks, ezera ūdeņi ir tīri un dzidri. Dukstigala pričalā (piestātnē) mūs sagaida Andris Struckis, kurš sevi sauc par šķiperi, kas ir kuģa kapteinis un īpašnieks vienā personā. Andris ir Rāznas jahtu saimnieks un pat kādas Rāznas salas īpašnieks.

Saule pazūd aiz horizonta, mūsu jahta bezvēja vakarā slīd pa spoguļgludo ezera virsmu, bet kapteinis stāsta savus Latgales jūras pirātu stāstiņus.

Uz klāja viņš redzējis daudz emocionālu brīžu – kā tiek bildināta noskatītā meitene vai svinētas zelta kāzas. Andris prot tikt galā ar izslavētajām Rāznas vētrām, kad vējš burulaivu sasver slīpi un kapteinim jāspēj to uzsēdināt uz viļņa. Kā pats saka – lai neļurkājas. Piecu minūšu laikā rāmā Rāzna var pārvērsties ellē, un Andris izstūrē arī caur to. Izbāžam jahtas degunu ārpus līča un satiekam Mākoņkalna skatienu, kas ezera viņā krastā mums māj ardievas no Latgales.

Lai vieglāk atrast

• Viļakas ezera peldošā taka, tālr. 28386859; www.balvi.lv.
• Rekovas dziernovas Šķilbēnu pagastā, tālr. 29132664; www.kotinuveikals.lv.
• Zeļču sola, Janki, Zeļči, Šķilbēnu pagastā, tālr. 29754060; [email protected].
• Kadiķūgas Baltinavā, tālr. 26314669; Facebook.com/kadikuga.
• Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīca, tālr. 25937854.
• Atpūta Ludzā, tālr. 26107725; www.atputaludza.lv.
• Līdumu garšas Ludzā, tālr. 25499330; www.orproducts.lv.
• Buru guru Čornajas pagastā, tālr. 29833890; www.buruguru.lv.