Rīga +24°C 
Mazliet teorijas
Lai kaulu blīvums būtu ļoti labs, tam jāpievērš uzmanība jau bērnībā un pusaudzes gados. Sievietes aptuveni 90 procentus savas kaulu masas uzkrāj vidēji līdz 17 gadu vecumam (vīrieši – līdz 21), to stabilu saglabājot vēl vairākus gadus. Proti, veseliem un jauniem cilvēkiem – cik daudz kauls noārdās, tik atjaunojas. Katru gadu zūd un atjaunojas apmēram 10 procenti no kauliem. Pēc tam pienāk brīdis, kad osteoblastu, kaulu veidojošo šūnu, un osteoklastu, kaulu noārdošo šūnu, mijiedarbība pakāpeniski mainās: arvien vairāk sāk dominēt kaulu masas zudums. Jautājums tikai – cik strauji?
Ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams sasniegt vecumam atbilstošo maksimālo kaulu masu, cilvēkam jau jaunos gados var konstatēt osteopēniju – pazeminātu kaulu minerālo blīvumu, kad kauli kļūst, tā teikt, mazliet tukšāki. Bet tā vēl nav īstā osteoporoze.
Jēdzieni osteopēnija un osteoporoze ir tāpat kā prediabēts un diabēts – situācija pirms slimības un jau pati slimība.
Osteoporoze ir lēni progresējoša hroniska kaite, kad jau ievērojami samazinās kaulu minerālais blīvums un mainās kaulaudu mikroarhitektūra – kauli kļūst poraini un dobumaini, un trausli, palielinās trauslo kaulu jeb osteoporotisko lūzumu risks. Visbiežāk kompresijas veidā lūst mugurkaula skriemeļi, augšstilba kaula kakliņš (gūža) un apakšdelma kauli (plaukstas pamatne), taču trausluma dēļ bez īpašas traumas var lūzt arī jebkurš cits kauls.
Uzmanības centrā
Menopauzes duncītis
Ļoti strauji minerālais blīvums sievietēm sarūk menopauzē, jo, samazinoties estrogēnu daudzumam, aktivizējas šūnas, kas veicina kaulu noārdīšanos. Veselai sievietei pirmo piecu gadu laikā uzreiz pēc menopauzes kaulu minerālais blīvums gribot negribot samazinās par 1–2 procentiem ik gadu. Tātad, ja jaunībā esam sasniegušas maksimāli labu kaulu blīvumu un 30 gadu vecumā nav ne osteopēnijas, ne jau osteoporozes, tad, iestājoties menopauzei, ir daudz labāka izejas pozīcija. Proti, kad pagājuši vismaz pieci gadi kopš menopauzes iestāšanās, šīm sievietēm vispirms attīstās osteopēnija – kaulzaudes sākumstadija, bet osteoporoze – pēc gadiem desmit, piecpadsmit, jo strauji samazinās dzimumhormonu – estrogēnu – daudzums, līdz ar to kaulu noārde notiek daudz straujāk nekā sievietēm, kurām ir pietiekami daudz estrogēnu, kas zināmā mērā darbojas arī kā kaulu aizsargs.
Vai mums visām attīstīsies osteoporoze? Nē. Jo, pirmkārt, ir dāmas, kurām līdz 30 gadu vecumam kaulos ir bijis vairāk minerālvielu (kalcija), otrkārt, arī mūsu ķermeņa komplekcija atšķiras.
Osteoporoze ir vienīgā slimība, kad varam sacīt: palielināts svars dod labumu! Proti, ļoti kalsnai kundzei ar smalkiem kauliem to minerālā blīvuma zudums menopauzē mēdz būt straujāks. Savukārt dāmām ar lieko svaru sievišķais hormons estrogēns taukaudos uzturas vairāk un ilgāk, un tad osteoporozes risks menopauzes laikā ir zemāks.
Roku uz pulsa!
Lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, svarīgi jau laikus noskaidrot, kāds ir kaulu minerālais blīvums, – jāveic osteodensitometrija. To mēra 1.–4. jostas daļas skriemeļos un augšstilba kaulā vienā vai abās pusēs. Mērījums nosaka atbilstošā kaula minerālo sastāvu gramos pret laukumu kvadrātcentimetros.
Metode ir nesāpīga, apstarojums – niecīgs. Turklāt loģiskāk būtu savu kaulu blīvumu noskaidrot krietni agrāk, vēl pirms menopauzes.
Ja atklājas, ka ir osteopēnija, uzreiz var rīkoties! Uztaisām analīzes: nosakām kalciju asinīs, D vitamīna līmeni – noskaidrojam, kā tieši trūkst, un jau laikus sākam kaut ko darīt lietas labā. Vēl trakāk, ja menopauze sākusies pirms 50 gadu vecuma. Tad brīdis, kad kaulu blīvums noārdās visstraujāk, noteikti jau būs palaists garām.
Osteodensitometrijas kabinetu Latvijā tagad ir daudz, atliek vien izvēlēties.
Izsvērt riskus
Tikai osteodensitometrijā redzamais rezultāts vēl nenosaka, kādi būs ārsta tālākie ieteikumi. Piemēram, ja izmeklējumā atklāta osteopēnija un pieaugušā vecumā tev jau ir bijis kāds nejaušs kaulu lūzums (vienalga, pirms gada vai pieciem), ārstēšanu parasti uzsāk uzreiz. Tikpat labi var tikt konstatēta osteopēnija, bet, ja tev nav neviena cita būtiska riska faktora – tu nesmēķē, ievēro veselīgu dzīvesveidu, ar uzturu uzņem pietiekami daudz kalcija, ir labs D vitamīna līmenis, ir normāls, nav samazināts svars –, arī trauslo kaulu lūzumu nav bijis, ar specifisku ārstēšanu vēl var pagaidīt. Savukārt, ja dāmai ar osteopēniju sasummējas daudzi riska faktori, dakteris varētu lemt par ārstēšanas sākšanu, lai nākotnē neizprovocētu lūzumus. Arī ja osteodensitometrijas rezultāts nepārprotami ziņo par osteoporozi, lai gan nav bijis neviens lūzums, vēlams uzsākt ārstēšanu, lai no lūzumiem izvairītos nākotnē.
Kā ārstē? Pirmā ir profilakse, otrā – specifiski medikamenti. Vienas grupas zāles darbojas pret kaula noārdīšanos, aptur kaulu izskalošanos, otras – palīdz kaulam veidoties. Ir medikamenti tablešu formā, ir vēnā ievadāmu zāļu veidā, ir preparāts, kas injicējams zemādā, bet, kādas kurai dakteris izrakstīs, tā jau ir visai komplicēta lieta un lai paliek viņa ziņā.
Ja sieviete profilaksei (pareizam uzturam, fiziskām kustībām) pievērstos agrāk, ļoti iespējams, ka līdz situācijai, kad jālieto zāles pret osteoporozi, viņa nenonāktu.
Taču, ja vilciens jau aizgājis, – neko darīt, zāles jādzer. Endokrinoloģe Una Gailiša savā praksē ik dienu konstatē, ka medikamentiem ir nozīme. Par ārstēšanās efektu runā arī pētījumi. Proti, ja pirmais lūzums jau ir noticis un ir osteoporoze, bet cilvēks neārstējas, pastāv 76 procentu varbūtība, ka sekos nākamais. Savukārt tām, kuras lieto osteoporozes medikamentus, lūzuma risks samazinās pat par 70 procentiem.
Osteoporozes riska faktori
- Menopauze iestājusies pirms 45 gadu vecuma.
- Ķermeņa masas indekss zemāks par 19 kg/m2 .
- Bijis kaulu lūzums pie minimālas traumas, piemēram, vieglas pakrišanas.
- Pirmās pakāpes asinsradiniecei bijusi osteoporoze un trauslo kaulu lūzums.
- Mazkustīgs dzīvesveids.
- Smēķēšana.
- Kafijas un tējas – gan melnās, gan zaļās – pārmērīga lietošana, vairāk par 5–6 krūzēm dienā.
- 1. tipa cukura diabēts, virsnieru mazspēja, reimatoīdais artrīts, sarkanā vilkēde, astma.
- Ilgstoši lieto zāles vairogdziedzera pastiprinātas darbības vai kuņģa skābes atviļņa samazināšanai, urīndzenošos līdzekļus, glikokortikoīdus, imunitāti nomācošus preparātus.
- Ja veikta kuņģa samazināšanas operācija – kalcijs uzsūcas sliktāk.
Kas jādara, lai būtu stipri kauli?
- Jāpanāk, lai D vitamīna līmenis asinīs ir virs 30 nanogramiem mililitrā, ideāli no 40 līdz 55. D vitamīns ļauj kalcijam caur kuņģa un zarnu traktu uzsūkties asinsritē un nonākt kaulos.
- Kalciju var uzņemt ar pārtiku, visvairāk ir sierā, bet labāk izvēlēties skābpiena produktus – biezpienu, paniņas, kefīru. Ja ir piena nepanesamība, kalcijs jālieto papildus kā uztura bagātinātājs, vidēji 1 grams dienā.
- Regulāra fiziskā slodze 3–4 reizes nedēļā pa 30–40 minūtēm dienā. Pie fiziskas slodzes kalcijs ieiet kaulā daudz labāk, tas kļūst stiprāks.
Projektu Tu esi SEV svarīga finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Žurnāls Santa.
