Rīga +14°C 
Konsultēja Veselības Centrs 4 ārste-rezidente ginekoloģijā Aleksandra Tarasova
Pakešu kalni sadalās 800 gadu laikā
Menstruācijas ir neizbēgama un dabiska sievietes dzīves sastāvdaļa, ar kuru katrai no mums nākas sadzīvot daudzu gadu garumā. Mūsdienās gan īpašās dienas vairs nesagādā tik lielas neērtības, kādas tās piedzīvoja mammas vai vecmāmiņas pateicoties paketēm un tamponiem, tomēr arī šie intīmās higiēnas līdzekļi nu rada satraukumu ikvienam, kuram rūp vides aizsardzība. Eiropas Savienībā ik gadu tiek izmesti 49 miljardi vienreizlietojamo menstruālo produktu jeb paketes, tamponi un biksīšu ieliknīši, vēsta 2021. gada ANO vides programmas Life Cycle iniciatīvas pētījums.
Katrs no higiēnas produktiem dabā sadalās ārkārtīgi ilgā laika periodā. Piemēram, paketēm sadalīšanās var notikt pat 800 gadu laikā, jo mūsdienu ieliktnīši gandrīz viscaur sastāv no plastmasas. Savukārt tamponi tiek ražoti vai nu no viskozes vai kokvilnas, kas sadalās ātrāk, taču sadalīšanos paildzina aukliņas vai plastmasas plēvīte, kurā tas ir ietīts. Poligonā šiem produktiem sadalīšanās notiek ilgāk, turklāt tie rada mikroplastmasas piesārņojumu.
Arī pašas sievietes veselībai paketes un tamponi nenāk par labu, jo tie var saturēt tādas vielas per- un polifluoralkilsavienojumus jeb PFAS, ftalātus, balinātājus un smaržvielas – ķīmiskas vielas, kurām ir pierādīta kaitnieciska ietekme uz sievietes endokrīno sistēmu un auglību. Par laimi šodien veikalu plauktos ir pieejami vairāki dabai un sievietes veselībai draudzīgi produkti no mūsdienīgiem materiāliem, kas netraucēs ikdienas darbiem un labsajūtai. Tomēr, kā izvēlēties sev piemērotāko?
Desmit gadus viens silikona kausiņš
«Šobrīd no ekoloģiskajām pakešu un tamponu alternatīvām populārākās ir menstruālās piltuves, diski, menstruālās biksītes un mazgājamās paketes. Jāteic, ka nav neviena menstruālā higiēnas līdzekļa, kurš būtu piemērots pilnīgi visām sievietēm, jo izvēle ir atkarīga no asiņošanas intensitātes, dzīvesveida, reizēm arī anatomiskām īpatnībām,» stāsta ārste Aleksandra Tarasova.
Visbiežāk skepse par ekoloģiskiem menstruālajiem līdzekļiem rodas sievietēm, kuras ik mēnesi piedzīvo ļoti stipru asiņošanu un ir pieradušas lietot pašas lielākās paketes. Šādos gadījumos daktere iesaka izmēģināt piltuvi, kuru mēdz dēvēt arī par kausiņu. Tā ir izgatavota no medicīniskā silikona vai cita šim nolūkam paredzēta materiāla, kas ir elastīgs, piemēram, kaučuka. Piltuves materiāls ir pilnībā drošs sievietes veselībai, jo tas nesatur aromātvielas, balinātājus, lateksu, ftalātus, PVC plastmasu un kancerogēno BPA jeb bisfenolu A, jāpiebilst, ka piltuvi ir silti ieteicams iegādāties no sertificēta ražotāja. Piltuves, kuras pasūtītas Shein vai Temu internetveikalos, var saturēt plastmasu un citus kaitīgus piejaukumus.
«Atšķirībā no tampona, piltuve nevis uzsūc asinis, bet tajā tās sakrājas. Viena no galvenajām priekšrocībām ir lietošanas ilgums, atkarībā, protams, no intensitātes un piltuves ražotāja norādījumiem, to var iztukšot aptuveni pēc astoņām stundām, arī pat 12 stundām. Turpretī tamponu ir jāmaina ik pēc četrām stundām,» norāda ārste Tarasova. Ja piltuve ir ielikta pareizi, no tās nerodas nepatīkams aromāts, nesmērējas apakšbikses un to ikdienas gaitās sieviete nejūt. «Piltuve arī neuzsūc maksts dabīgo sekrētu, kā to dara tampons, tādēļ nerodas sausuma sajūta. Piltuve ir arī ekonomiskāka un videi draudzīgāka izvēle, jo piltuvi var lietot atkārtoti pat piecus līdz desmit gadus,» turpina ginekoloģijas rezidente. Lielākais piltuves trūkums ir lietošanas īpatnības – katrai sievietei pie tās ir jāpierod un jāiemācās to pareizi ievietot. Turklāt katrai piltuvei ir atšķirīgi izmēri, tādēļ sievietēm ir jāatrod sev piemērotākais.
Tām, kas dod priekšroku tamponiem, lielākais bieds ir toksiskā šoka sindroms – rets, bet ļoti bīstama slimība, ko izraisa baktēriju producēti toksīni. Tamponu lietošana, īpaši ilgstoša un izmantojot augstas uzsūktspējas tamponus, ir viens no zināmākajiem toksiskā šoka riska faktoriem. Aleksandra Tarasova min, ka piltuvei šāds risks ir ārkārtīgi rets, tomēr ir. Tieši tādēļ piltuves ir nepieciešams regulāri kopt. «Pirms un pēc katras lietošanas piltuve ir jāizskalo zem tekoša ūdens, bet pēc cikla to ir vēlams dezinficēt vārot ūdenī,» norāda speciāliste.
Gluži kā parasta apakšveļa
Pēdējos gados saimniecības preču veikalu un aptieku klāstā ir parādījušās arī mēnešreižu biksītes, kuras no skata atgādina parastu apakšveļu, taču tās slāņos ir paslēpti šķidrumu uzsūcoši materiāli. «Tās ir veidotas no vairākiem funkcionāliem slāņiem. Pirmais ir ādu saudzējošais virsējais slānis no kokvilnas, tad seko absorbējošais slānis no bambusa šķiedras, modāla vai mikrošķiedras un pēc tam – mitruma aizturošais slānis jeb laminēts audums. Atkarībā no asiņošanas intensitātes ir pieejami dažādi modeļi ar dažādu uzsūktspēju,» skaidro Tarasova.
Vienā reizē mēnešreižu biksītes var valkāt vairākas stundas, atsevišķos gadījumos līdz pat 8 līdz 12 stundām. Savukārt ražotāji apgalvo, ka biksītes spēj uzsūkt tikpat, cik četras normāla izmēra paketes. «Ja sievietei rodas mitruma sajūta, diskomforts, tad noteikti biksītes nepieciešams mainīt ātrāk, bet svarīgi atcerēties – ja menstruālā asiņošana ir tik stipra, ka higiēnas līdzekli jāmaina ik pēc stundas vai divām, noteikti būtu svarīgi konsultēties ar ginekologu un noskaidrot pastiprinātas asiņošanas iemeslu,» mudina ārste Tarasova. Pie ārkārtīgi stipras asiņošanas biksītes var kombinēt ar piltuvi.
Menstruālo biksīšu kopšana ir ārkārtīgi vienkārša – pēc katras lietošanas reizes tās ir jānoskalo zem auksta, tekoša ūdens līdz tas kļūst dzidrs. Pēc tam tās var mazgāt veļasmašīnā kopā ar pārējo veļu. «Biksīšu ražotāji gan aicina izvairīties no veļas mīkstinātāja, jo tas samazina auduma uzsūktspēju. Ja sievietei ir nosliece uz jutīgu ādu, tad noteikti vajadzētu izvēlēties maigu mazgāšanas līdzekli, pēc iespējas dabiskāku, bez smaržvielām un citiem kairinošiem līdzekļiem,» iesaka ginekoloģe Aleksandra Tarasova. Vidēji viens mēnešreižu biksīšu pāris var kalpot līdz pat četriem gadiem.
Jūras sūklītis, kuru var kompostēt
Pēc līdzīga principa darbojas arī mazgājamās paketes jeb biksīšu ieliktnīši. Arī tās ir veidotas no vairākiem slāņiem, starp kuriem ir šķidrumu absorbējošs materiāls. «Tās pēc katras lietošanas reizes ir jānoskalo aukstā ūdenī un tad var mazgāt veļasmašīnā, izvairoties no parastā pulvera, balinātāja un veļas mīkstinātāja, kā arī mazgājot saudzīgā režīmā. Tikai pēc izmazgāšanas paketes var lietot atkārtoti. Tas prasa sievietei nedaudz ieguldīt vairāk laika, taču šādas paketes kalpos ilgstoši,» norāda Aleksandra Tarasova.
Vēl mazāk zināms, taču arī neparasts produkts ir mēnešreižu sūklīši, kuri darbojas tieši pēc tāda paša principa kā tamponi. Lai arī jūras sūklis uzsūc asinis, tajā nekrājas sievietes dabiskais sekrēts, tādēļ tas nesausina maksti. Atkārtoti lietojamas švammītes ir veidotas no jūras sūkļa, kas ir organisks, kompostējams materiāls. Jūras sūkli var lietot vairākas reizes, taču atšķirībā no piltuves, to pēc mazgāšanas uzreiz lietot nedrīkst – tam jāizžūst pilnībā. Arī lietošanas ilgums ir īsāks, proti, to var lietot ne ilgāk par astoņām stundām un ne vairāk kā četrus līdz sešus ciklus. Toties pēc tam to var izmest kompostā vai organisko atkritumu konteinerā, kur tas ātri vien sadalīsies.
Ko labāk izmantot pirtī, sporta nodarbībās vai peldes laikā?
Izvēloties ekoloģisku alternatīvu parastajiem kokvilnas tamponiem, bieži vien sievietes māc bažas, vai īpašajās dienās drīkstēs nodoties hobijiem vai karsēties pirtī. Ārste Aleksandra Tarasova mierina, ka arī bez paketēm vai tamponiem, ikdienas prieki sev nav jāliedz. «Nevienai sievietei nav jāatturas no peldēšanas vai sporta īpašajās dienās, vienkārši pareizi izvēlēts menstruālais higiēnas līdzeklis ļauj turpināt ikdienu praktiski bez ierobežojumiem,» uzsver ārste. Kā piemērotāko līdzekli peldēm un pirtīm daktere Tarasova iesaka menstruālo piltuvi vai disku. «Tajā visas asinis tiek savāktas un nav absorbējošā materiāla, kurš varētu piesūkties ar mitrumu, baseina ūdeni vai pat jūras vai ezera ūdeni. Tātad – pat drošāk nekā ar tamponiem,» saka speciāliste.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
