Rudens sākuma dāvana – 75% atlaide 🎁 
«Es nekad nebiju teikusi, ka bērnus nevēlos. Vienkārši Dievs nedeva…» Aktrise Madara Botmane
Aktrise un kostīmu māksliniece Madara Botmane. Skaistā, versmojošā. Kaislīgā. Pragmatiskā. Bijušas sezonas, kad Madarai lomu bijis vairāk nekā visām citām aktrisēm. Bija laiks, kad viņa no lomām atteikusies, lai veidotu izrādēm tērpus. Un ne vienā, ne otrā pusē nav palikusi pavisam. Aktrises profesija kļuvusi par skatuvisko bāzi, vizuālā domāšana – par vēl vienu valodu. Viņa gan piedzīvojusi fanātiska darbaholisma augstāko pakāpi, gan zina, kas ir emocionāls bezdibenis, šķiroties no mīlestības. Tas viss ir viņā.
Foto: Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Laila Trilopa. Grims un matu sakārtojums: Kristīne Papša. Tops: Lily Bily. Bikses: Uģis Zauerhagens, @hugo.zauerhagen
Madara man izstāstīja skaistu stāstu. Kādā vasaras rītā, iedama uz teātri, viņa enerģijai nopirkusi savas mīļākās konfektes Migle. Parkā uz sola, acīmredzami kopš nakts, sēdējuši trīs noplukuši bezpajumtnieki. Viņa tiem atdevusi savas konfektes – gluži reālu mazu prieku. Madara vēl tagad atceras svešo vīriešu acis – mulsumu, pateicību, pat pazemību. Ejot projām, viens viņu svētījis. Enerģija Madarā tikai augusi. No Dieva. No spīta. «Viss slēpjas gribā.»
«Esmu haotiska. Mans procesors strādā ātrāk, nekā mute tiek līdzi,» Madara smiedamās brīdina. Tomēr iespaids pretējs – viņa kļuvusi harmoniskāka. Aizvadīta viena no skaistākajām vasarām – pasaulē nācis Madaras jaunākais dēls. Siguldas Opermūzikas svētkos izskanēja Madama Butterfly pirmizrāde ar viņas kostīmiem, bet par tērpiem Nacionālā teātra izrādei Aija viņa kārtējo reizi nominēta Spēlmaņu nakts balvai. Kad iznāks šis žurnāls, Madara jau būs ķērusies pie nākamā darba – kostīmiem Regnāra Vaivara režisētai lugai par piecdesmitgadniekiem.
– Tu esi sieviete ar vairākām balsīm – jau būdama noslogota Nacionālā teātra aktrise, iestājies Mākslas akadēmijas maģistrantūrā studēt dizainu. Bijuši arī piedāvājumi režijā.
– Domas par režiju bija pirms Mākslas akadēmijas, un labi, ka pie tām nepaliku. Man mājās ir režisors, redzu, cik tā ir smaga, riebīga profesija. Reizēm gan pietrūkst iespējas radīt pašai savu pasauli no sākuma līdz beigām, jo gan kostīmu mākslā, gan aktrises profesijā palīdzu īstenot cita cilvēka vīziju, – tāda kā parazitēšana svešā radošajā enerģijā.
Vismaz mirklis, kad esmu viena ar papīru un zīmuli, pieder man. To man reāli vajadzēja.
– Tev ir panākumi abās profesijās. Atceros, kā pirmoreiz uzmirdzēji – Vairas lomā izrādē Visi mani prezidenti. – Tā nenāca viegli: bija jānotur robeža starp karikatūru, ironiju un lielu cieņu.
