Viņš arī publiskojis bildi ar akmeņu nogruvuma, norādot, ka šādi izskatās Himalaju kalnu ieleja pēc sēļa plūdu viļņa, kurš gāzies lejā 50 kilometrus.
Alpīnists atzīmē, ka vietām tā vairāk kā desmit metru biezā slānī aizlieta ar «betonu» - akmeņiem, zemi, visām plūdu straumes nestajām koku, betona un dzelzs konstrukciju atlūzām.
Šādi izskatās Himalaju kalnu ieleja pēc sēļa plūdu viļņa, kurš gāzies lejā 50 kilometrus – vietām tā vairāk kā desmit metru biezā slānī aizlieta ar «betonu» – akmeņiem, zemi, visām plūdu straumes nestajām koku, betona un dzelzs konstrukciju atlūzām. Rakstu šo ar smagu sirdi. >>> pic.twitter.com/LqwE81PSYf
— alpīnists Kristaps Liepiņš (@vx_lv) September 2, 2026
«Rakstu šo ar smagu sirdi,» tā Liepiņš.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne, komentējot aktuālo situāciju saistībā ar Latvijas valstspiederīgajiem Nepālā, informē – pamazām atjaunojas sakari katastrofas skartajos reģionos. Tādējādi izdodas atrast iepriekš par bezvēsts pazudušiem uzskatītus citu valstu tūristus. «Mūsu cerības joprojām ir, kaut gan, protams, laiks nav mūsu sabiedrotais,» atzina Medne.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne par situāciju saistībā ar Latvijas 🇱🇻 valstspiederīgajiem Nepālā 🇳🇵 3. septembrī. pic.twitter.com/8LIxBMUl5T
— Ārlietu ministrija 🇱🇻 | #atbalstuUkrainu 🇺🇦 (@Arlietas) September 3, 2026
Postošā stihija Nepālas un Ķīnas pierobežu pārsteidza 26. augustā rītā, kad ledāja sabrukuma izraisīta, milzīga dubļu un ūdens straume aizslaucīja ceļus, tiltus, ēkas un cilvēkus. Katastrofas mērogs ir neaptverams - bojā gājušo un pazudušo skaits aizvien pieaug. Pašlaik par bez vēsts pazudušiem tiek uzskatīti 33 Latvijas iedzīvotāji.















































































































































































