Rīga +20°C 
KLAUSIES
Nezinu, vai šajās rindās atradīsit mīlestības definīciju. Es zinu tikai to, ka tā pārāk ilgi atradusies nepareizajās rokās. Tagad pienācis laiks atgūt no viltvāržiem un konformistiem, kas to piesavinājušies. Ja vajadzēs – es viņiem to nozagšu.
«Tā ir pieņemts»
Man reizēm patīk uzspēlēt nelielu spēli. Nosēžos kafejnīcā un vēroju apkārtējos. Ļoti bieži redzu kādu pārīti ap 30. Dāma vienā rokā tur ēdienu paplāti, otrā savu trīsgadnieku. Pie kājas viņai turas piecgadnieks, kamēr sešgadnieks kaut kur skraida apkārt, iznīcinot visu viņa ceļā. Kaut kur aizmugurē staigā vīrs. Ar nodurtu galvu un depresijas pilnu sejas izteiksmi. Par ko viņš tajā brīdī fantazē? Ej nu sazini… Visticamāk, ne jau pa priekšu staigājošo sievieti, kuru viņš solījis mīlēt līdz mūža galam.
Skatoties uz šādiem pārīšiem, mani pārņem tikai viena doma: «Viņi nav laimīgi.»
Ironija ir tā, ka šie ļaudis acīmredzami ir gājuši pa tipisko «tā taču dara visi» taciņu, kas galapunktā sola dvēseles piepildījumu, tomēr beigās ik gadu miljoniem cilvēku aizved pie sasistas siles un notāra galda.
