No Kuldīgas uz ASV un Spāniju. Kā keramiķes Amandas Luteres māla flīzes iekaro pasauli

Dienā, kad dodamies uz Kuldīgas pusi, termometra stabiņš tuvojas 30 grādu atzīmei un sakarsušais gaiss teju ņirb. Pabraucam garām Ventas rumbai, izlīkumojam cauri vecpilsētai un pagriežamies uz Padures pusi. Tur, dažu kilometru attālumā, ir neliels ciematiņš ar zīmīgu nosaukumu – Keramika. Dažas dzīvojamās mājas un turpat arī sarkanu ķieģeļu būve, ar kuru saistīts apdzīvotās vietas nosaukums. Padomju laikos šeit darbojās ražošanas apvienības Latvijas keramika filiāle – Padures ķieģeļu un keramikas fabrika, pēc neatkarības atgūšanas un līdz 2000. gadu sākumam – Padures keramika. Šobrīd vieta atdzimst – tai ir jauni saimnieki un sākas jauns laikmets.

Kopumā visu esmu darījusi bez investoriem un kredītiem, par pašas sakrātajiem līdzekļiem. Man bija diezgan labi iekrājumi.

Logos atkal deg gaisma

Amanda, pie kuras esam atbraukuši, lai uzzinātu, kā viņa nonākusi tieši šeit un kā viņai veicas pirms diviem gadiem dibinātajā biznesā, stāsta, ka ēka piecpadsmit gadu stāvējusi tukša. Pirms pieciem gadiem to iegādājies vietējais uzņēmējs Mārtiņš Puķe, lai sāktu īstenot savu sapni par radošu kvartālu – vietu, kurā varēs satikties Latvijas amatnieki, būs iespēja nakšņot, garšīgi paēst un piedzīvot šādas vēsturiski unikālas vietas īpašo raksturu. Amanda kopā ar keramiķi Montu Plaudi ir pirmās īrnieces, kuras šeit iekārtojušas savas darbnīcas. Amanda šeit īrē 150 kvadrātmetru lielas telpas, kurās ražo unikālas māla flīzes ar īpašu dabas pieskārienu.