Rīga +24°C 
«Mani iepriecina skaists laiks – kad spīd saulīte –, cilvēku labestība un mīlestība,» dzimšanas dienas priekšvakarā žurnālam «Privātā Dzīve» savulaik teica Gunārs Placēns. Aktieris priecājās, ka ir tik daudzus gadus nodzīvojis un joprojām ir gana ņiprs. Viņa mērķis bija nosvinēt arī 100. jubileju. «Par skaistu un garu mūžu un to, ka manī ielikts tik liels spēks dzīvot, varu pateikties saviem vecākiem un Dievam,» sacīja viņš. Liktenis Gunāram bija atvēlējis 97 dzīves gadus. Šogad viņam apritētu 99.
«Sākumā domāju, ka man teātrī nebūs lomu. Es biju maza auguma, mazliet apaļīgs, bet Smiļģim vajadzēja liela auguma staltus aktierus ar varenām balsīm,» žurnālam IEVAS STĀSTi klāstīja Placēns. "Tomēr man laimējās, jau no pirmās sezonas man visu laiku bija darbs, bet vajadzēja Smiļģim pierādīt, ka es kaut ko varu. Sākumā viņš visus jaunos nolika trešajā, ceturtajā un piektajā plānā un skatījās, kā katrs tajos aizmugures plānos darbojas. Tos, kuri iekrita viņam acīs, pasauca tuvāk un tuvāk, līdz vienā brīdī es attapos skatuves pašā priekšā," atcerējās viņš.
Aktieris neslēpa – ir liels saldumu mīlis, tāpēc svētku dienā allaž gribēja lielu, skaistu torti. «Nav gan vairs tik saldas un garšīgas tortes, kuras ēst ar baudu. Pēdējā laikā arī konfektes, šokolādes un cepumi nav tik gardi kā agrāk. Vienīgi «Gotiņas» ar kaņepju sēkliņām ir nemainīgi labas,» sprieda Gunārs.
Jubilejās dāvanā vislabāk aktierim patika saņemt praktiskas, saimniecībā noderīgas lietas.
«Savulaik kaimiņi man uzdāvināja ļoti jauku dāvanu – ķerru, jo vecā jau bija savu laiku nokalpojusi.
Vēl viena ļoti laba lieta, kuru arī dāvināja kaimiņi, ir liels, garš un ļoti praktisks galds, pie kura sēžot varu baudīt mūsu skaisto dārzu. Galds ir no metāla, tāpēc par īpašu apkopi nav jāsatraucas,» atminējās Placēns.
Dārzs bija vieta, kur viņa dvēsele atpūtās un līksmoja, vērot to bija tīrā bauda! «Mūsu dārzā ir pat sava vārna vārdā Klāra,» priecājās gaviļnieks. «Tomātus un gurķus siltumnīcā gan vairs neaudzējam, tagad tur jau kādu laiku ir atpūtas stūrītis,» stāstīja viņš. Placēnam mūža nogalē bija parādījies jauns vaļasprieks – rožu audzēšana.
«Tāpēc, ja kādam ir liela vēlme mani apdāvināt, tad rožu stādi būs laba izvēle,» viltīgi smaidīja Gunārs. Vēl viens kluss viņa un sievas Rutas sapnis bija magnolijas ģimenes dārzā. Placēns priecājās, ka 80. jubilejā viņam uzdāvinātas hortenzijas. 15 gadu laikā tās bija krietni pastiepušās, un Placēna dārzu rotāja trīs metrus augsts ziedošs krūms.
«Tagad mans galvenais režisors ir mana sieva Ruta,» mūža nogalē sacīja aktieris.Savu sievu, kura bija krietni jaunāka par Placēnu un allaž turēja par viņu rūpi, sacīja aktieris. «Viņa režisē un vada manu dzīvi. Māja vienmēr izpucēta, garšīgs ēdiens galdā. Laukos, kamēr vēl rītos guļu, krāsni jau izkurinājusi. Puķes no agra pavasara līdz vēlam rudenim zied, mauriņš nopļauts. Dzīvoju un priecājos. Teātrī neesmu spēlējis ne Romeo, ne Hamletu, ne Lāčplēsi, bet skatuves sievas man bijušas visas skaistākās Dailes teātra aktrises, un arī dzīvē laimējies. Sievietes loma nosaka veiksmi gan partnerībā uz skatuves, gan dzīvē,» uzskatīja viņš.
