«Rīgas 2. vidusskolā, kur sākās manas skolas gaitas, Ziemassvētkos uzstājos ar solo dziedājumu, piedalījos dzejas lasīšanas konkursos un dejoju tautas dejas. Vēlāk, mācoties Rīgas 1. ģimnāzijā, nodibināju savu pirmo džeza ansambli un bieži vadīju skolas pasākumus — no 1. septembra līdz pat Pēdējam zvanam. Beigās sanāca novadīt arī pašam savu izlaidumu,» sākoties jaunajam mācību gadam, nostalģiskās atmiņās grimst dziedātājs Jānis Moisejs.
«Savukārt, viesojoties pie draugiem Rīgas 6. vidusskolā,
notika kāda man ļoti nozīmīga satikšanās — ar Raimondu Paulu. Man bija 17, un toreiz vēl nevarēju nojaust, ka šis mirklis kļūs par vienu no pieturas punktiem manā turpmākajā ceļā mūzikā,»
atzīstas Moisejs. «Tolaik tas viss šķita vienkārši aizraujoši piedzīvojumi — iespēja izmēģināt, uzdrīkstēties, kļūdīties un kaut ko radīt pašam,» tā Jānis.
«Tagad saprotu, ka skola iedod daudz vairāk par zināšanām. Tā ir vieta, kur mēs pirmoreiz pamēģinām organizēt, uzstāties, uzņemties atbildību un reizēm arī atrodam to, kas vēlāk kļūst par būtisku mūsu dzīves daļu. Tāpēc šajā 1. septembrī skolēniem novēlu ne tikai labas atzīmes, bet arī atrast savu lietu un nebaidīties tai sekot. Savukārt skolotājiem — pamanīt to dzirksti, kas bērnā reizēm vēl tikai sāk iedegties,» uzsākot jauno mācību gadu, vēl viņš.








































































































































































