Dzejniece arvien nopietnāk apsver domu par jaunu mājokli.
«Visu es daru pilnīgi kā vecos pirmspadomju vai Ulmaņlaikos. Viss ir pilnīgi tāpat,» par saviem sadzīves apstākļiem stāsta Magone. «Ūdens jānes un jālej veļas mašīnā, trauki jāmazgā ar rokām, bet dušas mājās nemaz nav,» spriež mājas saimniece.
Dzejniece neslēpj, ka šāda ikdiena viņu pamatīgi nogurdina. Laiks, ko citkārt varētu veltīt rakstīšanai vai citām nodarbēm, aiziet vienkāršos sadzīves darbos.
Turklāt mājas sakārtošana prasītu ievērojamus līdzekļus - Magone lēš, ka nepieciešami vismaz 50 līdz 100 tūkstoši eiro. Tāpēc viņa uzskata, ka izdevīgāk būtu būvēt jaunu, kompaktāku mājokli, nevis turpināt lāpīt veco ēku.
«Es sapratu to, ka «vecu, cauru zeķi salāpīt» mūsdienās sanāks dārgāk nekā jaunu projektu,» viņa secina.
Magone arī atzīst, ka viena pati tikt galā ar visiem ar māju saistītajiem darbiem ir īpaši sarežģīti. «Bet manā gadījumā – tā kā man mājās pieauguša vīrieša nav, kas nes naudu un kas taisa, man viss ir dubultā, jo es sakasu naudu.»
Tāpēc šobrīd viņa pēta moduļu māju piedāvājumus un meklē iespēju tikt pie mājokļa, kurā ikdiena beidzot neprasītu tik daudz spēka.






































































































































































