Rīga +17°C 
Ja tauki un ogļhidrāti (cukuri) vairāk atbild par enerģijas ražošanu, tad olbaltumvielas – par organisma kopējo funkcionēšanu. Olbaltumvielas jeb proteīni ir būtiskākā dzīvo organismu sastāvdaļa, no tām veidojas gan āda – kolagēns, elastīns, keratīns, gan muskuļaudu struktūras, gan asins plazmas proteīni, hemoglobulīns, arī asins recēšanas faktori, fermenti jeb enzīmi, hormoni, antivielas. Tāpat olbaltumvielas tiek izmantotas enerģijas iegūšanai – 1 grams proteīna dod 4 kilokalorijas.
Uzturproduktu olbaltumu vērtību nosaka neaizvietojamo aminoskābju attiecība tajos. Vērtīgāki ir olbaltumi, kuros ir visas neaizstājamās aminoskābes pietiekamā daudzumā un noteiktā attiecībā. Šajā ziņā augu izcelsmes olbaltumi ir mazvērtīgāki par dzīvnieku izcelsmes olbaltumiem. (Izņēmums ir sojas pupas, to olbaltumi pēc aminoskābju sastāva līdzinās gaļas olbaltumiem.)
Par vispilnīgāko olbaltumvielu krātuvi uzskata vistas olu, jo tā satur VISAS neaizstājamās aminoskābes.
Tāpēc olu ņem par pamatu, lai novērtētu pārējo olbaltumvielu saturošo produktu bioloģisko vērtību. Proti, bioloģiskā vērtība rāda, cik gramu ķermeņa olbaltumu var veidoties no 100 gramiem ar uzturu uzņemto olbaltumu. Augsta bioloģiskā vērtība ir kartupeļu olbaltumam – 98, tuncim – 92, liellopu gaļai – 91, sojai – 85, pienam – 83, rudzu miltiem – 80, vistas gaļai – 79, cūkgaļai – 74, pupiņām – 73, kukurūzai – 72, kviešiem – 56.
Kombinējot dažādus produktus, var iegūt kopējo olbaltumu, kura bioloģiskā vērtība pārsniedz 100 procentus – tātad olas olbaltumvielu vērtību.
Uzmanības centrā
Šīs kombinācijas ir ar augstāku olbaltumvielu bioloģisko vērtību, nekā tā ir olai:
- 100 – pupiņas + kukurūza;
- 109 – olas + piens;
- 114 – liellopu gaļa + kartupeļi;
- 115 – olas + soja;
- 136 – olas + kartupeļi.
Cik daudz olbaltumvielu jāuzņem diennaktī? Kāpēc krabju nūjiņas nav labākais olbaltumvielu avots? Un kādēļ nevajadzētu aizrauties ar olbaltumvielām ļoti bagātām diētām, kas pašlaik ir tik populāras? To lasi šajā rakstā:
