Rīga +15°C 
Velgas pasaules uztverei tērpu radīšana no jauna auduma īsti neder: «Man patīk no štrunta uztaisīt konfekti. Tas vienmēr ir izaicinājums – no lietota apģērba, kas nevienam nav vajadzīgs, radīt ko īpašu. To varētu salīdzināt ar vecu mēbeļu restaurāciju – viens tam krāmam redz taisnu ceļu uz ugunskuru, bet otrs paņem, uzčubina un noliek muižā goda vietā.»
Dzimtsarakstu nodaļa
Bērnībā Velga no mammas valkātajām kleitām šuva tērpus lellēm, vēlāk arī sev, jo gribējās pucēties un izskatīties citādi. Šī patika pret neparastu apģērbu pamazām aizveda līdz savam uzņēmumam – 2011. gadā radās zīmols VelgaCode. Nosaukumu var lasīt divējādi – gan kā Velgas kodu, gan – daudz lustīgāk – Velga kode. Jā, jā, tas pats tauriņš, kura kāpuri mēdz izgrauzt drēbēs caurumus! Velga mēdz jokot, ka ir kožu konkurente. Ja skapī kāds apģērbs glabājas pārāk ilgi, sākas sacensība – vai nu Velga to pāršūs, vai kodes sagrauzīs.
Savu darbnīcu Rēzeknē Velga dēvē par VelgaCode apģērbu audzētavu, bet darbošanos salīdzina ar dzimtsarakstu nodaļu. «Esmu apģērbu savedēja – atrodu pāri un saprecinu gan krietnu mūžu padzīvojušus, gan jaunus, bet pamestus un nevienam nevajadzīgus tekstilizstrādājumus, arī tādus, kam ir tik savādas rakstura īpašības, ka neviens tiem pat virsū neskatās. Viens varbūt ir garlaicīgs un mierīgs, otrs traks, bet abi satiekas, izveido veiksmīgu laulību un dzīvo ilgi un laimīgi.
Smejos, ka esmu ciema trakā – ar mani audumi un apģērbi runā un paši pasaka, ko ar tiem darīt.
Reizēm tie darbnīcā pat bez manis atrod sev pāri! Skatos – pa nakti jau saošņājušies un saka: saprecini mūs, mēs saderam kopā! Viens otru papildinām, nomierinām vai pamodinām.»
Tas, kam citi iet garām
Lietoto apģērbu veikalos Velga medī neparastus rakstus, interesantas pogas un reizēm gatava nopirkt apģērbu tikai skaista rāvējslēdzēja dēļ. Viņu neinteresē jaunākais pievedums – daudz vilinošāks esot brīdis, kad plauktos palikuši citu negribētie. Tieši tas, kam citi pagājuši garām, Velgai šķiet visinteresantākais – izaicinājums ir ieraudzīt vērtību nevajadzīgajā. «Man patīk uz veikalu iet tad, kad palikuši bezcerīgie – vecmodīgie vai dīvainie – apģērbi, kurus tirgo par eiro. Prieku sagādā izaicinājums atrast pāri labai kopdzīvei tiem, kurus neviens nav gribējis.»
Gadu gaitā Velgas darbnīcā sakrājies pamatīgs materiālu pūrs. Ikreiz, kad par viņu uzzina plašāka auditorija, no dažādām Latvijas malām sāk ceļot čemodāni un maisi ar apģērbiem un audumiem. «Mēdzu teikt, ka tekstilmateriālus gan ņemu, gan neņemu. Vienmēr noder dabīgie materiāli – vilna un lins –, mežģīnes, audumi ar etniskiem rakstiem. Noder arī tautiskās segas, no kurām var radīt siltus apmetņus. Dažkārt kāds materiāls krājumos noguļ gadiem, līdz pēkšņi pienāk īstā reize, kad vajadzīgs tieši šis,» stāsta Velga.
Savus tērpus viņa gandrīz katru dienu rāda sociālajos medijos – ja kādai sievietei apģērbs iepatīkas, tas ar pakomātu dodas pie jaunās saimnieces. Ir dāmas, kuras brauc pie Velgas uz Stila terapiju – piemērīt arī to, kam veikalā neuzdrošinātos pat pieskarties. Velgai ir plašs apģērbu, aksesuāru un galvas rotu krājums, un dāmas pucējas, eksperimentē, uz brīdi iejūtoties pavisam citos tēlos. «Saku – tas ir mans butiks, augstā mode Latgales sirdī,» smejas Velga. Viņa rīko arī savu tērpu modes skates, un nereti tieši tur tos noskata nākamās valkātājas.
Lietotā ātrā mode
Savu VelgaCode misiju Velga sāka pirms 15 gadiem. Kopš tā laika tekstilizstrādājumu atkārtotas izmantošanas kustība ir ievērojami augusi, taču jauna apģērba ražošana, šķiet, nav samazinājusies itin nemaz. Gluži pretēji – kādreiz ātrās modes veikalos kolekcijas mainījās pa sezonām, tagad viena kolekcija dzen nākamo. Pārmaiņas jūtamas arī lietoto apģērbu veikalos – kādreiz tajos daudz biežāk varēja uziet patiešām vērtīgus, kvalitatīvus dizaineru darinājumus, bet tagad arī tos pārņem ātrā mode.
«Vienmēr pamanu, cik nenormāli lielos apjomos tiek saražots poliestera apģērbs. Poliesters ir lēts – cilvēks nopērk, vienreiz uzvelk, novelk un vairs nevelk. Arī es no tā neko daudz nevaru pāršūt – vien izmantot kādam volānam vai citai detaļai, jo poliesteru nav patīkami nēsāt,» stāsta Velga. Viņa iesaka pirms jauna apģērba pirkšanas sev uzdot pavisam vienkāršu jautājumu: vai es to uzvilkšu vismaz 30 reižu? Ja atbilde ir nē, varbūt labāk ļaut šai lietai palikt veikalā. «Mums visām skapī noteikti jau ir, ko vilkt mugurā. Reizēm tikai jāpadomā, kā esošo apģērbu uzlabot, ar ko sakombinēt un kādus aksesuārus izmantot.»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
