Santa.lv
  • Ultrasonogrāfijā atrasts žultsakmens, taču sūdzību nav – kā jārīkojas tālāk?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    28.08.2026
  • Indra Ozoliņa
    Foto: Shutterstock
    «Kādu laiku nebiju bijusi uz vēdera ultrasonogrāfiju, un nu, veicot pārbaudi, atklājās, ka dzīvoju ar žultsakmeni. Slēdzienā rakstīts – žultspūslis, ovālas formas, bez pārliekuma, plānu sieniņu, anehogēnu saturu un konkrementu, 2 × 0,9 cm lieluma. Kas, uzzinot par šo atradumu, jādara? Vai jādodas pie kāda ārsta, jāplāno atbrīvoties no žultsakmeņa vai var turpināt dzīvot nost? Sūdzību nav. Man 50 gadu,» raksta Aija.

    Atbildi sniedz Diāna Lisova, gastroenteroloģe Gastro centrā un Veselības centru apvienībā.

    «Aija, vispirms vēlos jūs nomierināt – pēc jūsu apraksta satraucošu pazīmju ultrasonogrāfijā nav. Žultspūslis ir normālas formas, ar plānu sieniņu, bez iekaisuma pazīmēm. Vienīgā atradne ir 2 × 0,9 cm liels žultsakmens, kas atklāts nejauši, jo jums nav nekādu sūdzību.

    Mūsdienu Eiropas vadlīnijas šādā situācijā iesaka nesteigties ar operāciju. Ja žultsakmeņi nerada simptomus, profilaktiska žultspūšļa izņemšana parasti nav nepieciešama. Lielākajai daļai cilvēku nejauši atklāti žultsakmeņi nekad nerada veselības problēmas. Pētījumi liecina, ka pirmajā gadā žultsakmeņu lēkme attīstās tikai aptuveni 1–2 cilvēkiem no 100, bet arī pēc 10 gadiem 80–90 no 100 cilvēkiem joprojām nav piedzīvojuši nevienu žultsakmeņu lēkmi. Citiem vārdiem sakot, iespēja, ka jums nekad nebūs nepieciešama operācija, ir lielāka nekā iespēja, ka tā tomēr būs vajadzīga.

    Jūsu gadījumā akmens ir salīdzinoši liels – apmēram 2 cm. Tas pats par sevi nav indikācija operācijai, tomēr būtu lietderīgi atradni pārrunāt ar ģimenes ārstu vai gastroenterologu, lai izvērtētu, vai nav citu riska faktoru, kas varētu mainīt ārstēšanas taktiku.

    Profilaktisku operāciju parasti apsver tikai atsevišķās situācijās, piemēram, ja akmeņi ir lielāki par 3 cm, konstatēts tā sauktais porcelāna žultspūslis, kad tā sieniņās uzkrājas kalcijs un padara to trauslu, vai ir citas retas paaugstināta riska slimības.

    Ikdienā nav nepieciešama īpaša diēta vai regulāras ultrasonogrāfijas akmens novērošanai. Ieteicams uzturēt normālu ķermeņa masu, izvairīties no ļoti straujas svara samazināšanas un ievērot sabalansētu uzturu. Tomēr, ja parādās stipras, lēkmjveida sāpes labajā paribē vai pakrūtē, īpaši pēc treknas maltītes, sāpes ilgst vairāk nekā dažas stundas, pievienojas drudzis, dzelte vai atkārtota vemšana, medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties. Taču vēlreiz atkārtošu, ka pašlaik nav pamata satraukumam vai steidzamai operācijai. Vispareizākā taktika ir dzīvot ierasto dzīvi, zināt iespējamos simptomus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu, ja tie kādreiz parādās.»

    Uzmanības centrā

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti