Rīga +16°C 
Ko īsti domājat, apgalvojot, ka veselība sākas vēderā?
Mana ilggadējā klīniskā pieredze ļauj to teikt ar lielu pārliecību, jo gremošanas trakts nav tikai sistēma, kas nodrošina ēdiena sagremošanu un uzturvielu uzsūkšanos. Tas aktīvi mijiedarbojas ar smadzenēm, imūnsistēmu, vielmaiņu un citām orgānu sistēmām, ietekmējot arī mūsu pašsajūtu, enerģijas līmeni un garastāvokli. Īpaši nozīmīga ir zarnu un smadzeņu ass, kā arī zarnu mikrobioms, kas piedalās daudzos organismam būtiskos procesos. Varu pamatoti apgalvot –
ja gremošanas trakts darbojas labi, tas rada būtisku pamatu arī kopējai veselībai un labai pašsajūtai.
Protams, ir slimības, kuru saistība ar gremošanas traktu ir mazāka, tomēr ikdienā bieži redzam pacientus ar hronisku dermatītu, nogurumu vai dažādām nespecifiskām sūdzībām, kuru iespējamais cēlonis vai veicinošais faktors meklējams tieši gremošanas traktā. Tāpēc, ja veselīgi, kvalitatīvi ēdam, labi guļam, nodarbojamies ar sportiskām aktivitātēm un mazāk stresojam, lielā mērā varam sev nodrošināt labāku veselību, nekā to visu nedarot. Jāatzīst arī, ka šobrīd tendences ir ļoti pozitīvas un pie mums nāk zinoši, izglītoti pacienti, kuri ir gatavi vizītei un ar kuriem mums veidojas labs dialogs, – mēs esam uz viena viļņa.
Kāpēc atvērāt pati savu klīniku, ja pēc gastroenterologiem ir liels pieprasījums arī citās ārstniecības iestādēs?
Tā ir, bet pienāca brīdis, kad gribēju savu pieredzi, zināšanas un kompetenci salikt tādā kombinācijā, kādā to redzu es. Lielajās medicīnas iestādēs gastroenteroloģija ir tikai maza daļa no visa pakalpojumu klāsta. Manā redzējumā vēdera problēmas kļuvušas tik izplatītas, ka pelnījušas atsevišķu telpu ar novirzi tikai uz gremošanu. Vēdera klīnikā ir atbilstoša vide, apmācīts personāls, nepieciešamās iekārtas un pārējais, lai pacients ar gastroenteroloģiskām sūdzībām atrastu šeit atbildi.
Hroniskam gastroenteroloģijas pacientam, kuram ir funkcionāli traucējumi, vajadzīga empātiska, nomierinoša, pieņemoša un saprotoša ārstniecības iestāde. Lai gan man ļoti patika strādāt Veselības centrā 4 un no tā aizgāju ar pozitīvām sajūtām, lielu pateicību un labām atmiņām, sapratu, ka man ir jāaug tālāk un jāsper patstāvīgi soļi. Ņemot vērā, ka daudz apmeklēju ārzemju klīnikas un redzu, kā strādā tur, man bija skaidra vīzija, ka arī Latvijā vajag vēdera klīniku, kas rūpējas tieši par gastroenteroloģijas pacientiem. Izskatās, ka mums tas ir izdevies.
Cik ilgi auklējāt domu par savu klīniku?
Jāteic, ka viss notika spontāni un no pirmās sarunas par to, ka šāda klīnika varētu tapt, līdz atvēršanas brīdim pagāja gads. Jo man bija absolūti skaidrs redzējums, kādai šai iestādei jābūt, un tā varēja būt arī kādas citas, lielākas sastāvdaļa, bet mani uzrunāja ļoti motivēts uzņēmējs, mēs atradām kopīgus saskares punktus, viņam bija tuva mana vīzija, un man bija tuvs viņa redzējums par medicīnu. Tāpēc tas patiesībā notika ļoti īsā laika sprīdī.
Kādai ir jābūt labai, iejūtīgai, uz pacientu orientētai klīnikai?
Protams, var runāt par skaistu interjeru un arhitektūru, kas arī ir svarīga, tomēr galvenais ir motivēts personāls – gastroenterologi, endokrinologi, uztura speciālisti, ārstu palīgi, māsas. Šajā klīnikā nav nejaušu cilvēku – labi pārzinu jomu un uzrunāju tikai konkrētus speciālistus, ar kuriem esmu gatava sadarboties, kuri gadu gaitā ir parādījuši sevi kā ieinteresēti, empātiski, zinoši speciālisti, kuri nežēlo savu laiku, lai izglītotos tālāk un nodarbotos ar kolēģu apmācību, un ar kuriem man gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība. Šādas medicīnas iestādes videi jābūt nomierinošai, atslābinošai, bet visa pamatā ir profesionāli speciālisti. Ja nav labas, uzticamas komandas, ar kuru ej kopā roku rokā, soli solī un ar kuru ir vienāds skatījums uz ārstniecības procesu, tad iestādi neglābs neviens dizains. Mēs visi varētu strādāt arī pagrabā, tomēr skaistas telpas palīdz ārstniecības procesā, un arī personālam ir patīkami šeit atrasties. Tas arī mums liek justies novērtētiem un gaidītiem šajā darbavietā.
Ar ko jūsu klīnika atšķiras no līdzīgām iestādēm, kas arī rūpējas par vēdera veselību?
Mēs strādājam komandā, un neviens cilvēks neizies no kabineta ar sajūtu, ka viņš bijis tikai vēl viens kārtējais pacients.
Mēs analizējam sarežģītus, interesantus, neskaidrus gadījumus un atļaujamies arī zvanīt pacientam un pakoriģēt terapiju, ja tas ir vajadzīgs. Mūsu klīnikā rūpes par pacientu nebeidzas brīdī, kad viņš aizver kabineta durvis, – mēs rīkojam apspriedes, nelielus konsīlijus un dalāmies savās idejās.
Mēs fokusējamies uz vēdera veselību, vienuviet piedāvājot veikt plašu pakalpojumu klāstu. Pie mums ir gaidīts ikviens – cilvēks, kuram sāp un pūšas vēders, ir grēmas, vēdera izejas izmaiņas vai kuru vienkārši interesē sava vēdera veselība. Klīnikā var veikt gandrīz visus izmeklējumus, kas vēdera sūdzību gadījumā var būt vajadzīgi, un pēc tam saņemt atkārtotu konsultāciju par izmeklējumiem un analīžu rezultātiem. Cilvēka sūdzības liekam kopā kā puzli un varam precīzi atbildēt, kāpēc ir sūdzības, ko darīt, lai tās mazinātu un sūdzības neatkārtotos, kā sevi pasargāt no draudīgiem stāvokļiem, kas varētu attīstīties nākotnē. Ja atklājam ko draudīgu, daļu situāciju varam atrisināt uz vietas, piemēram, kolonoskopijas laikā veikt polipektomiju, kas ir pirmsvēža stāvokļa ārstēšana. Mums ir arī laba sadarbība ar lielajām slimnīcām, kur vajadzības gadījumā pacientu varam nosūtīt.
Kādi ir lielākie ieguvumi, ja visi izmeklējumi pieejami vienā vietā?
Uzskatu, ka mūsu uzdevums ir mazināt cilvēka trauksmi no ārstniecības iestādes. Lielai daļai gastroenteroloģiski simptomi attīstās no trauksmes, stresa, uztraukuma. Tādēļ šajā vēdera klīnikā radīta vide, kurā cilvēks jūtas droši, nebaidās nākt uz izmeklējumiem, šeit ir draudzīgs, iejūtīgs un mierpilns personāls. Ikviens šeit var justies gaidīts, un viņam būs patīkami šeit atgriezties. Tas ir viens no mūsu mērķiem – lai, atnākot pie mums, cilvēkam nebūtu satraukuma. Diemžēl nereti medicīnas iestādes pat ārstiem uzdzen trauksmi – ja jāiet uz svešu iestādi kā pacientei, mana sirdsdarbība paātrinās un asinsspiediens paaugstinās. Bet šeit esam nopietni pie tā strādājuši, nodrošinot gan skaistu vidi, gan pašu galveno – augsti profesionālu un iejūtīgu personālu, kas ļauj justies mierīgi, bez stresa.
Kam un cik bieži būtu jāveic endoskopiskie izmeklējumi – pat tad, ja varbūt nav sūdzību?
Kādreiz uzskatīja, ka 50+ vecumā, bet tagad, ņemot vērā mūsu uztura paradumus un dzīvesveidu, par to būtu jāsāk domāt ap 40 gadiem. Latvijā biežāk izplatīts resnās zarnas vēzis, un kādreiz tas vairāk skāra cilvēkus pēc 50 gadu vecuma, arī skrīnings mūsu valstī ir, sākot ar 50 gadiem. Tagad arī trīsdesmitgadīgam cilvēkam resnās zarnas vēzis vairs nav nekāds pārsteigums – manā praksē jaunākajam pacientam pagājušajā gadā bija 27 gadi, un viņam vēzis nebija ģimenes anamnēzē. Tāpēc labais stils būtu pievērst uzmanību savam gremošanas traktam jau 35–40 gadu vecumā – šis ir laiks, kad mēs aicinātu jebkuru padomāt par sava gremošanas trakta veselību un, ja parādās kādi simptomi, noteikti atnākt uz konsultāciju.
Nav tā, ka visiem un vienmēr jāveic augšējā un apakšējā endoskopija – tas atkarīgs no individuālās situācijas, analīžu rezultātiem. Taču, ja vēdera izejā parādās asiņu piejaukums, svara zudums, izmaiņas analīzēs, tad gan cilvēku izmeklēsim intensīvāk – mums katram ir individualizēts, mērķēts un specifisks izmeklējumu plāns, analīzes un ārstēšana. Bet mēs uz katru cilvēku nevis skatāmies kā uz analīžu izrakstu, bet ieklausāmies un izvērtējam sūdzības, ievācam iepriekšējo slimību vēsturi.
Par kolonoskopiju joprojām ir aizspriedumi, un daudzi, kaut ārsts nosūtījis, uz to neaiziet.
Grūtākais ir sagatavoties kolonoskopijas izmeklējumam, jo iepriekš ir jāievēro ēšanas ierobežojumi, jādzer šķidrums. Tagad gan tie nav četri litri, bet mazāk. Šobrīd pieejami maigāki, saudzējošāki, jaunākas paaudzes līdzekļi, kas labi iztīra zarnu, pat labāk nekā lielā tilpuma šķidrumi, un ir cilvēkam labāk panesami, tāpēc sagatavoties kolonoskopijai var maksimāli saudzīgi.
Liela nozīme ir arī ārstam, kā viņš māk runāt ar pacientu, vai var paskaidrot, kāpēc šis izmeklējums jāveic, kā to dara. Ja visu profesionāli izskaidro, manā pieredzē pēc labas, kompetentas sarunas neviens nav atteicies no kolonoskopijas.
Kā, jūsuprāt, panākt labsajūtu gan savā dzīvē, gan vēderā?
Godīgi sakot, 80 procenti pacientu gastroenterologa kabinetā ir sievietes, un viņas visbiežāk sūdzas par funkcionāliem traucējumiem – vēdera pūšanos, burbuļošanu, pilnuma sajūtu un vēdera izejas traucējumiem, spazmatiskām sāpēm. Kad parunājam, saprotam, ka liela nozīme tajā ir stresam, trauksmei, izdegšanai, toksiskām attiecībām gan darbā, gan ģimenē. Sūdzību iemesls bieži ir emocionāla pāri darīšana gan no tuvāko puses, gan sev pašai. Tāpēc ikvienam novēlu likt sevi pirmajā vietā, biežāk ieklausīties sevī, ar cieņu izturēties pret savām vajadzībām un pakāpeniski veidot veselīgas robežas gan darbā, gan attiecībās. Rūpes par emocionālo labsajūtu nav egoisms, jo ilgstošs stress, trauksme un izsīkums var ietekmēt miegu, ēšanas paradumus, vēdera jutību un gremošanas trakta darbību.
vilkoite.lv / Tālr.: 63500777
K. Valdemāra 118, Rīga
Ārstniecības iestādes kods: 001000432
