Rīga +13°C 
«Esmu ļoti taupīga – drēbes nēsāju, līdz tās izirst. Apģērbu vispār reti metu ārā, un manā skapī ir pat drēbes no vidusskolas laika,» PDz stāsta Radio SWH raidījuma Trādi Rīti vadītāja Sanda Dejus. Jau kopš mazotnes viņa centusies dzīvot tā, lai mazāk kaitētu dabai, un viņas moto visu dzīvi ir: nemest ārā lietas, kuras var izmantot. Tādējādi taču tiekot saražots mazāk atkritumu.
Sanda uzsver: «Zaļi dzīvot nav garlaicīgi.» Viņa atklāj, ka vasarā mājās iecienījusi nēsāt aptuveni 20 gadus vecus zilas krāsas šortus. «Par tiem man ir īpašs stāsts,» norāda Sanda.
Viņa tos paņēmusi no vīra garderobes, taču, kā izrādās, Raivis nebija pirmais, kas tos nēsāja.
«Mums ar vīru 6. septembrī būs kāzu 12. gadadiena, bet draudzējamies vairāk nekā 14 gadus. Tad, lūk, šos šortus Raivis esot sācis valkāt, kad vēl bija kopā ar iepriekšējo draudzeni. Turklāt ne jau Raivis tos pirka. Šortu pirmais saimnieks bijis puisis, ar kuru tā sieviete bija kopā vēl pirms Raivja. Kad pastāstu, pa kādiem attiecību līkločiem pie manis atceļojuši šie ērtie un manis iemīļotie šorti, visi ir pārsteigti. Kādam tas šķiet interesanti, citi rauc degunu – kā tā var!» uzjautrinās Sanda.
Viņasprāt, tik labus un izturīgus šortus grēks mest ārā. «Uztveru to tāpat kā nonēsāt vecākā brāļa vai māsas drēbes. Tikai šajā gadījumā nepazīstu ne sava vīra bijušo draudzeni, ne arī to puisi, kuram piederēja šorti,» tā Sanda.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
