Pārvērtēts solījums vai jauna ēra? Kas sagaida «Bitcoin» tuvākajos gados

Pagājušā gada 6. oktobrī Bitcoin sasniedza vēsturiski augstāko cenu – 126 198 ASV dolāri par vienu monētu. Liels bija daudzu investoru prieks, daži jau sāka sapņot par 150 tūkstošiem un pat 200 tūkstošiem par monētu. Taču tad sākās kritums, un šā gada jūlijā cena grozījās ap 60 000 dolāru. Vairāk nekā puse vērtības – pazudusi.

Parasti tāds skaitlis nozīmētu paniku, asaras un virsrakstus par kriptonāvi. Šoreiz nenotika arī tas. Kriptovalūtu tirgus bija pārsteidzoši mierīgs. Savā ziņā var teikt, ka šis periods parāda, ka Bitcoin ir mainījies, – tas no ļoti svārstīga un neparedzama spekulatīva aktīva ir iegājis citā attīstības posmā.

Ne gluži zelts

Kad 2009. gadā programmētājs ar segvārdu Satoshi Nakamoto palaida pasaulē pirmās digitālās monētas, to varēja raksturot kā tādu pretošanās kustību un kritiku esošajai finanšu sistēmai. Monēta digitālajiem pankiem. Tikko bija sākusies lielā globālā finanšu krīze, ko faktiski ­izraisīja sliktā uzraudzība ASV finanšu tirgos. Uzņēmumi bankrotēja, cilvēki zaudēja darbu un ienākumus, dažādu finanšu aktīvu vērtība strauji kritās. Daudzi pie tā vainoja politiķus, centrālās bankas un finansistus.

Bitcoin tapa kā alternatīva tradicionālajai finanšu pasaulei. Neviena neregulēta, absolūti decentralizēta, apjomā ierobežota digitālā monēta, kurai brīžos, kad tradicionālajā finanšu pasaulē viss brūk, jākļūst par miera ostu, patvērumu. Daudzi vēl pagājušajā un pat šajā desmitgadē teica, ka tas ir ­digitālais zelts.

2026. gads šo solījumu pārbaudīja. Nenoteiktības netrūka: februāra beigās izcēlās ASV un Irānas konflikts, tika ieviesti globālie tarifi, un ASV valsts ārējais parāds pārkāpa 39 triljonu dolāru robežu.

Šajos apstākļos digitālajam zeltam vajadzētu mirdzēt.

Sākumā šķita, ka tieši tā arī notiks – vismaz zeltam.