Savs dārzs tikai pensijas vecumā – kā rīdzinieki Andris un Velga Gailīši atrada savu meža paradīzi

Man ir tik labs darbs!

Ko dārzs var dot cilvēkam? Visu to labāko. Nu, es, protams, runāju tikai par sevi. Esmu pensijā, visu mūžu esmu gājusi uz darbu, bet tagad mans darbs ir dārzs. Man nepieciešama regulāra rutīna un darbošanās, nevaru iedomāties tikai skatīties televīziju vai lasīt grāmatas.

Tātad man ir ikdienas darbs dārzā – no rīta izeju ārā, jāattaisa siltumnīcām durvis un logi, jāaplaista augi (vīrs uztaisījis visur ērti pievelkamas šļūtenes), izrauju kādu nezāli. Skatos, vai kaut kas nav jāglābj vai jāatsien. Man patīk pārplānot un pārstādīt. Bet galvenais – man ir nodarbošanās!

Varu sapņot par savu dārzu un piedzīvot arī sapņu piepildījumu.

Teikšu, ka arī praktiskais faktors ir patīkams – piemēram, salāti pavasarī nav nemaz tik lēti, bet mēs mēnesi no vietas ēdām paši savējos par velti!