«No augšējām tribīnēm lidoja keda, fani meta pārtiku.» Trakākie Latvijas hokeja fanu piedzīvojumi 30 gadu laikā

Hokeja fanu veterāns

Sporta draugu kluba Namejs vadītājs Jānis Barkāns sevi sauc par hokeja fanu veterānu. Viņa acu priekšā nomainījušās trīs līdzjutēju paaudzes. Kā lauku puika no Biržiem Salas pagastā kļuva par hokeja fanu numur viens? «1972. gadā pie Biržu skolas uzlēja asfaltētu laukumu, uzlika basketbola grozus, un es viens no rīta līdz vakaram spēlēju bumbu,» stāsta Jānis.

«Dzīvoju skolotāju mājā blakus laukumam, aiznesu tabureti, pakāpos uz tās un metu bumbu grozā. Septītajā vai astotajā klasē es nopietnāk pievērsos basketbolam. Prātam neaptverami, taču 1982. gadā pats ar sevi izspēlēju pasaules čempionātu basketbolā. Es no galvas zināju visus spēlētājus, vienalga, vai tā bija Kubas, Brazīlijas, Dienvidslāvijas vai kāda cita izlase. Metu grozā un pierakstīju punktus. Arī pagarinājumu izspēlēju, soda metienus metu.

Patiešām biju slims ar basketbolu.

Vienu ziemu trenējos Rīgā sporta skolā. Varēju spēlēt, bet laikam jau man, lauku puikam, pietrūka rakstura, lai nopietnāk pievērstos basketbolam.

Mācījos Rīgas Celtniecības tehnikumā, bet nākamie Latvijas izlases basketbolisti Ainars Bagatskis un Aigars Zeidaks – Rīgas Industriālajā politehnikumā. Mēs savā starpā spēlējām basketbolu, un viņi mūs vinnēja ar rezultātu 67 pret 12… Armijā dienēju Kazahstānā, Baikonuras kosmiskajā poligonā pie Balhaša ezera. Tuvākā apdzīvotā vieta bija 450 kilometru attālumā.

Armijas daļā bija bibliotēka, un es lasītavā no Sport Ekspress avīzēm ar žileti izgriezu rakstus par sportu, īpaši par basketbolu.

Avīzē lasu, ka Bagatskis un Zeidaks dienē ASK sporta rotā Rīgā, apmetuši žigulīti uz jumta, bet nav atskaitīti no komandas. No 1995. līdz 1997. gadam strādāju Vācijā pie Brēmenes. 1996. gadā Nīderlandes pilsētā Eindhovenā Latvijas hokeja izlase pasaules čempionāta B grupas turnīrā cīnījās par iekļūšanu augstākajā līgā. Man ir kasete ar Latvijas un Anglijas spēles ierakstu.

Latvija knapi vinnēja angļus ar rezultātu 6:5, un spēles gaitā komentētājs Mariss Andersons trīs reizes pieminēja, ka pirmo reizi Latvijas hokeja vēsturē tiek organizēts brauciens uz mačiem. «Man ir informācija, ka autobuss tuvojas Eindhovenai,» saka Mariss Andersons.

Var teikt, ka toreiz sākās organizēta hokeja fanu kustība.