Konsultē Ilze Grāvīte, agronome, Dr. agr., Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Mēslošana
Mēslo augļu kokus un ogu krūmus, jo tiem ir aktīvās augšanas laiks. Ja ir pietiekami gari pagājušā gada dzinumi, var izvēlēties mēslošanas līdzekli ar mazāku slāpekļa (N) saturu. Ja viengadīgie dzinumi ir nelieli, slāpekļa var būt vairāk. Mēslojuma deva ļoti atkarīga no augsnes – ja ir vieglāka (smilšaināka) augsne, ieteicamo mēslojuma devu vēlams sadalīt pa divām reizēm, lai mazinātu barības elementu izskalošanos. Ja augsne ir mālaināka, mēslojuma devu var nedalīt, jo izskalošanās ir niecīga.
Bet jāatceras, ka bīstamāk ir augu pārmēslot nekā nemēslot!
Stādīšana
Turpinās stādīšana – pārsvarā tiek stādīti konteinerstādi, kam saknes ir sapinušās ciešā kamolā. Pirms stādīšanas noteikti jāizmērcē sakņu kamols, citādi stāds var aiziet bojā vai stipri nīkuļot, jo salaistīt blīvu sakņu kamolu nevar – viss ūdens sasūcas apkārtējā augsnē.
Ja vien iespējams, sakņu kamolu var pašķetināt, bet saknes nebūtu labi īsināt, jo to galos ir sakrājušās barības vielas.
Ja nu vēl jāstāda kailsakņu stādi, ļoti jāuzmana, lai sakņu sistēma neiekalst, jo saulē un vējā saknes ļoti strauji zaudē mitrumu.



























































































































