Rīga +11°C 
Diskusijā piedalās eksperte bezbērnotības iekļaušanas jautājumos Vita Stiģe-Škuškovnika, jurists un triju bērnu tēvs Valdis Kalns, personālvadības speciāliste Ināra Mukāne-Mirtezani un psiholoģe Inese Putniece. Diskusiju vada Ilze Vītola-Grūzīte.
Izaicinājumi atšķiras, bet tie pastāv visiem
«Manā ieskatā izaicinājumi ir gan vecākiem ar bērniem, gan darbiniekiem, kuriem nav bērnu. Katram šie izaicinājumi ir atšķirīgi, bet tie pastāv abām grupām,» uzsver personālvadības speciāliste Ināra Mukāne-Mirtezani.
Lai kādi būtu uzņēmuma iekšējie noteikumi, darba ikdienu diktē tiešais vadītājs. Jurists un triju bērnu tēvs Valdis Kalns norāda: «Lai ko nesarakstītu labas korporatīvās pārvaldības principos balstītie uzņēmumi, tai skaitā par sociāliem labumiem, viss ir atkarīgs no konkrētā vadītāja. Protams, Latvijā ir ļoti daudz labu vadītāju, ir vidēji vadītāji un ir arī štruntīgi vadītāji.»
Kādi ir lielākie mīti par cilvēkiem bez bērniem?
Bieži tiek pieņemts, ka visi, kuriem nav bērnu, vienkārši nevēlas tos uzņemties, taču eksperte bezbērnotības iekļaušanas jautājumos Vita Stiģe-Škuškovnika atklāj citu statistiku: «OECD un citi pētījumi pierāda, ka katra piektā sieviete sasniedz 45 gadu vecumu bez bērniem un tikai 10% no šīm sievietēm ir izvēlējušās bezbērnotību. Pārējām 90% ir dažādi iemesli, kāpēc bērni nevar būt, un šeit dominē neauglība.»
Tāpat sabiedrībā valda mīts, ka darbiniekiem bez bērniem ir pārāk daudz brīvā laika, neziņa, kā to pavadīt, atbildības trūkums pret dzīvi un vienīgais mērķis ir karjera.
Psiholoģe Inese Putniece norāda: «Tas ir absolūts mīts, ka visi grib bērnus vai ka visiem vajag bērnus. Mēs par vecākiem nepiedzimstam, mēs par tiem topam un veidojamies ar katru bērnu no jauna.» Cilvēkiem bez bērniem bieži nākas taisnoties un atskaitīties sabiedrībai, kamēr vecākiem neviens nejautā, kāpēc viņiem ir bērni.
Daudzbērnu vecāks darba devēja acīs – risks vai ieguvums?
Darbinieki ar bērniem saskaras ar milzīgu ikdienas loģistiku un finansiālo spiedienu. «Nomināli algu summas ir vienādas, bet tas, ko par to var nopirkt, atšķiras,» norāda Valdis Kalns. «Aizvest bērnu uz pulciņiem – var gadīties, ka mainās futbola klubs, tad atkal jāmaina maršruts un loģistika. Ir periods, kurā tu esi pilnībā atkarīgs no bērna dzīves ritma, tai skaitā mājasdarbiem un eksāmeniem,» runājot par ikdienas plānošanu, stāsta Kalns.
Tas ietekmē arī to, kā uz darbinieku skatās vadība. «Ir daudzi vadītāji, kuriem trīs bērnu māmiņa ir ideālais darbinieks. Viņa būs perfekts loģistikas speciālists, viņa visu pratīs samenidžēt, jo tās ir prasmes, ko viņa bijusi spiesta attīstīt,» skaidro Ināra.
«Taču būs arī tādi vadītāji, kuri trīs bērnu māmiņai teiks nē, baidoties, ka bērni visu laiku slimos, būs māmiņdienas un Ziemassvētku koncerti, tāpēc labāk dos priekšroku cilvēkam bez bērniem.»
Skaties diskusiju Sieviete pārmaiņu laikmetā: izaicinājumi un iespējas un uzzini:
- Vai sabiedrības acīs bezbērnotība ir kļuvusi tikai par sievietes jautājumu un kur šajā stāstā pazūd vīrieši?
- Ja ģimene ar bērniem ir sociāli akceptēts scenārijs – vai cilvēks bez bērniem krīt ārā no šī sabiedrības ideālā modeļa?
- Vai darba vides specifika Latvijā ir pietiekami draudzīga vecākiem?
- Kurš darba devēja acīs patiesībā ir priviliģētāks – darbinieks ar vai bez bērniem?
- Vai tas ir godīgi, ka ģimenēm ar bērniem ir atvieglojumi un brīvdienas, kamēr darbinieki bez bērniem to nesaņem? Vai viņi jūtas diskriminēti?
- Vai likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas saistībā ar atbalstu darbiniekiem bez bērniem?
- Vai darbiniekiem bez bērniem biežāk tiek «uzkrautas» virsstundas un darbs brīvdienās?
- Vai bērnu vecāki jūtas vainīgi, kad viņiem bērnu dēļ ātrāk jādodas prom no darba?
- Vai darbinieki ar bērniem mēdz šīs privilēģijas izmantot ļaunprātīgi?
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par rakstu cikla «Sieviete pārmaiņu laikmetā: izaicinājumi un iespējas» saturu atbild Žurnāls Santa.
