Rīga +14°C 
Iesaka Saiva Pekuse, Ķekavas novada dārzniecības Neslinko dārzniece.
Saimniecībā Neslinko baklažānus audzē jau vairāk nekā 10 gadu. Meklējot Latvijas apstākļiem piemērotākās, ik gadu izmēģina ap 12 šķirnēm. Tās stāda gan laukā, gan siltumnīcā, gan podos.
Kurus stādīt?
Baklažānu sēklas zemē jāliek agri – jau marta sākumā. Lai tiktu pie ražas, maijā atliek iegādāties stādus. Izvēloties stādus, jāpievērš uzmanība lapu skaitam. Stādīšanai vispiemērotākie ir tie, kuriem jau izaugušas 5–6 lapas.
Lai arī ierasts, ka baklažāni ir tumši violeti bumbierveida augļi, tiem ir plaša krāsu un formu daudzveidība. Latvijā aizvien iecienītāki kļūst baltie baklažāni, kuri termiskas apstrādes rezultātā iegūst vieglu sēņu aromātu. Iespējams izaudzēt arī apaļus, ovālus, lielus un mazus, kā arī tievus un garus augļus, kas sasniedz pat 40 centimetru. Tā kā baklažānus uzturā lieto vēl negatavus, pērkot stādus, svarīgi noskaidrot, cik lieliem un kādā krāsā jābūt augļiem. Piemēram, gaiši un tumši violetie augļi, sasniedzot gatavību, iegūst zaļganu nokrāsu, bet baltie kļūst dzelteni.
Izvēloties šķirni, jāņem vērā stādīšanas vieta – vai baklažānus plānots audzēt siltumnīcā, uz lauka vai podos.
Tā kā baklažāmi ir siltummīļi – optimālā temperatūra to audzēšanai ir 25–30 grādi, lielākoties tos audzē siltumnīcā. Taču var mēģināt arī laukā.
- Stādīšanai uz lauka piemērotākas ir agrās šķirnes, zemākas un ar vidēji lieliem augļiem, piemēram, ‘Violetta Lunga di Romanga’, ‘Lao White’.
- Siltumnīcā var stādīt šķirnes, kas piemērotas gan augšanai ārā, gan segtās platībās – tās ir augumā lielākas, piemēram, ‘Bride’, ‘Black Beauty’, ‘Violetta di Firenze’, ‘Piena’.
- Podos vislabāk audzēt lauka šķirnes vai punduršķirnes, kam augums un augļi nelieli, bet ražība ļoti laba, piemēram: ‘Sim Jim’ – kompakta, ar nelieliem augļiem; ‘Fengyuan Purple’ – ar tieviem, līdz 40 cm gariem, izlocītiem augļiem, bet var audzēt arī lielākā podā; ‘Lao White’.
Iesācējiem dārzniece iesaka meklēt tādas šķirnes kā ‘Japonskij Karļik’, ‘Black Beauty’, ‘Violetta Lunga di Romagna’.
Svarīgākais par audzēšanu
Baklažāniem nepieciešama barības vielām bagāta augsne. Tiem nepatiks augt smagā smilšmālā. Lai šādu augsni piemērotu baklažānu audzēšanai, to ieteicams bagātināt ar kūdru.
Stāda tikpat dziļi, kā tie iepriekš auguši podiņā. Attālums starp stādiem atkarīgs no šķirnes: augstajām šķirnēm – ap pusmetru, zemajām pietiks ar 40 cm. Pēc stādīšanas nevajadzētu pārcensties ar laistīšanu.
Baklažāni augot zarojas līdzīgi kā paprika. Atkarībā no šķirnes izaug 0,3–1,2 m augsti. Garajiem nepieciešams balsts.
Baklažāniem patīk siltums, aizvējš un mitrums. Laistīt ieteicams divas reizes nedēļā. Ūdeni var uzliet arī uz lapām. Baklažāniem tas sevišķi patiks karstā laikā. Ūdenim gan nevajadzētu būt aukstam.
Vismaz reizi nedēļā vajadzīgs papildmēslojums, citādi neaizmetīsies augļi. Var mēslot ar kālija nitrātu vai kālija magnēziju, ievērojot ražotāju ieteiktās devas. Taču tikpat labi var izmantot zāļu vircu. Mēslot pārtrauc tikai tad, kad visi augļi izauguši. Nepaēdis baklažāns nobirdina ziedus, un augļi neaizmetas.
Lauzt pazares vai retināt ziedus nevajag. Ja vēlas, var nogriezt bojātās vai novecojušās lapas.
Kad būs raža?
Pirmie ziedi baklažāniem parādās jūlijā, bet augļus var sagaidīt jau augusta sākumā. Baklažānus uzturā lieto, kamēr tie vēl nav nogatavojušies. Šādiem augļiem miza ir spīdīga. Gataviem tā maina krāsu, kļūst ādaina un ēdamā daļa atgādina sūkli.
Tā kā ziedi veidojas pakāpeniski, arī raža jānovāc pakāpeniski. Kopējais apjoms atkarīgs no šķirnes. No lielaugļu šķirnēm iespējams iegūt ap sešiem augļiem. Savukārt tām, kas veido ķekarus, sezonā ir pat vairāk nekā 20 augļu. Ražo līdz pat salnām.
Cik lielus augļus plūkt, atkarīgs no katra gaumes, līdzīgi kā vieniem garšo pavisam mazi kabacīši, citiem – kārtīgi izauguši. Mazāki baklažāni ir mīkstāki un maigāku garšu. Baklažānus Latvijā iespējams izaudzēt tikpat lielus, kā veikalā nopērkamos dienvidniekus. Protams, augļa lielums atkarīgs no šķirnes. Piemēram, šķirne ‘Black Beauty’ sasniedz pat 700 g svaru.
Kas apdraud?
Baklažāni nav pārāk uzņēmīgi pret slimībām. Mitrās vides dēļ uz rudens pusi augus visbiežāk skar miltrasa.
No kaitēkļiem baklažānus iecienījušas gan laputis, gan baltblusiņas un tīklērces. Tīklerces ir grūti pamanīt, jo tās mitinās pūkaino lapu apakšējā daļā. Cīņai pret tiem var izmantot dārzkopības veikalos nopērkamos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, NeemAzal.
Kādas šķirnes izvēlēties?
Iesaka Sandra Marcinkeviča, Vecumnieku novada dārzniecības Dobītes saimniece.
- ‘Listada de Gandia’. Augļi vidēji ap 15 cm gari, bet var izaugt pat līdz 20 cm un sasniegt 12 cm diametru. Ārpuse balti violeta, mīkstums balts, maigs un salds, bez rūgtuma. Kompakts cers, augstumā ap 60 cm.
- ‘Rotonda Bianca Sfumata di Rosa’. Pats apaļīgākais no baklažāniem. Augļi vidēji 12 cm diametrā, bet var izaugt arī lielāki. Krāsa no balti rozā līdz lavandas tonim, ļoti laba, maiga garša, salda šķirne. Piemērota grilēšanai.
- ‘Tsakoniki’. Agrīna šķirne ar lieliem, pat līdz 20 cm gariem, mazliet ieliektiem augļiem. Mizas krāsojums – balts ar violetām svītrām. Blīvs, krēmīgs mīkstums, bez rūgtuma, ar vieglu sēņu garšu.
- ‘Violetta di Lunga’. Gari, cilindriski augļi ar tumši violetu mizu. Agrīna, augstražīga, Eiropā ļoti populāra šķirne. Katalogos atrodama ar atšķirīgiem nosaukumiem, piemēram, ‘Violetta Lunga di Romagna 3’.
- ‘Falcon’ F1. Klasiski bumbierveida formas augļi ar tumši violetu mizu. Agra, ražīga hibrīdā šķirne. Augsta izturība pret slimībām. Spēcīgi, līdz 1,2 m gari augi. Augļa svars vidēji 250–350 gramu.
Pieredze: labāk padodas garenie
Maija Čerjaka, dārzkope no Carnikavas: «Baklažānus audzēju siltumnīcā, jo tiem nepatīk mainīgi laikapstākļi un arī vējš, kas pluina lielās lapas. Vairāk audzēju garenos baklažānus, jo tie labāk padodas. Sēklas pērku ceļojumos, bet šķirnēm esmu devusi pati savus nosaukumus, piemēram, ‘Violetais Garais’ (‘Violetta Lunga di Romagna 3’) un ‘Cilindrs’ (‘Violetta Lunga di Napoli 3’). Tam reiz izauga pat kilogramu smags auglis. Šogad plānoju vairāk pievērsties ‘Melnajam Skaistulim’ (‘Black Beauty’).
Sēklas vispirms sēju kastītē visas kopā, jo nevar zināt, vai labi sadīgs. Pērn no 34 sēklām neuzdīga vien divas. Pēc tam pārstādu litra podos. Tajos aug līdz stādīšanai zemē. Siltumnīcā baklažānus droši var stādīt kopā ar citām kultūrām – vislabāk ar paprikām, jo abām patīk mitrs gaiss. Tomātiem vajag sausāku, bet tādā baklažāniem var uzmesties tīklērces.
Esmu ievērojusi, ka baklažāni bieži jālaista, citādi karstumā tiem vīst lapas. Saulainā dienā, sevišķi vasaras sākumā, vienmēr cenšos apliet līdz pusdienlaikam. Kad gribu kaut ko gatavot, parasti rauju mazākos augļus. Lielie paliek sēklām. Tās var ievākt, kad auglis savīst un maina krāsu. Tāds ēšanai vairs nav piemērots – sīvs.
Baklažānu var gatavot ļoti dažādos veidos.
Ir teiciens – ja arābu sieviete no baklažāna neprot pagatavot simt ēdienu, tad viņu nevar precēt.
Tikko biju Spānijā, un tur ēdu cepeškrāsnī ceptu baklažānu, kas pēc tam pārliets ar medu. Bija grūti pierast, jo man gan šķiet, ka tas ir vairāk piemērots pasniegšanai ar balzametiķi, kā sāļais ēdiens. Pati gatavoju ratatuju, saucu vienkārši par miksli. Sacepu dažādus dārzeņus kopā ar ķiploku un sīpolu. Baklažānu esmu arī konservējusi.»
Labāk laukā nekā siltumnīcā
Linda Grotupe, dārzkopības entuziaste no Rīgas: «Es baklažānus audzēju jau 20 gadu. Izvēlos agrās šķirnes un stādus audzēju pati. Sēju jau februāra beigās, marta sākumā. Labi aug krievu šķirnes, jo klimatiskie apstākļi ir līdzīgi. Mana pieredze gan rāda, ka baklažānus reālāk izaudzēt ārā, nevis siltumnīcā. Iemeslus nemācēšu izskaidrot, bet zinu, ka tas saistīts ar apputeksnēšanos. Tikai laukā jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Audzējot svarīgi ievērot, ka baklažāniem vajag vairāk siltuma nekā tomātiem.
Arī mēslot vajag divreiz vairāk. Jau izpiķējot, substrātam pievienoju mēslojumu. Izmantoju zirgu mēslus. Pēc tam – komplekso mēslojumu. Pirmos augļus esmu ēdusi pat jūnijā, bet toreiz ļoti agri iesēju un pamatīgi piestrādāju, audzējot stādus. Baklažāni parasti sāk nogatavoties jūlijā. Sezonas laikā no viena auga iegūstu ap desmit augļiem. Ēdu pati un cienāju citus.
Vislabāk man patīk gatavot ratatuju – kārtās lieku baklažānus, kabačus, tomātus, sīpolus, sieru un cepu cepeškrāsnī. Apcepti ugunskurā, tie ļoti labi garšo salātos kopā ar papriku, tomātiem, sarkanajiem sīpoliem, vīnogu etiķi, cukuru.»
