Rīga +17°C 
Ieraugu bānīti, sirds salecas
«Gan mana mamma Māra, gan tētis Linards ar mūziku ir bijuši saistīti,» Artis stāsta, kad satiekamies vienā no viņa retajiem Liepājas apciemojumiem. «Mamma bija Kazdangas bērnudārza audzinātāja. Tētis spēlēja pūtēju orķestrī. Bet muzikālās saknes mums ir dziļākas. Mans vecaistēvs Mārtiņš Ābele dzīvoja Amerikā un bija profesionāls dziedātājs Ņujorkā.
Manas ģimenes relikvija ir skaņuplate, ko vecaistēvs iedziedājis Amerikā. Viņš bija saistīts ar baptistu baznīcu, bet muzicējis arī kopā ar latviešu dižgariem. Komponists un diriģents Bruno Skulte viņam bijis koncertmeistars. Otrā pasaules kara laikā vectēvs bija tulks vācu armijā, 1944. gadā vectēva ģimene nonāca Vācijā. Vectēvs Mārtiņš nokļuva angļu zonā, mans tētis Linards ar manu vecomammu Elizabeti palika krievu zonā. Vectēvs līdz 1953. gadam bija Vācijā, pēc tam pārcēlās uz Ameriku. Vecāmamma jaunībā spēlējusi ērģeles Liepājā, baptistu baznīcā, bet vectēvs dziedājis.
Mans tētis bija kurzemnieks, bet mamma – vidzemniece. Arī mammas dzimtā bijuši ļoti muzikāli cilvēki. Mammas vecāmamma esot bijusi Stāmerienas baronam soliste. Mana vecāmamma dziedāja korī pie Gido Kokara Gulbenes rajonā. Tā ka muzikālais aizsākums man ir no abu vecāku dzimtām.
Mūzika ir pavadījusi visu manu dzīvi. Mans tētis ļoti agri nomira, es mācījos 2. klasē. Mamma teica, domājusi – kā vienai ar puišeli tikt galā? Kā jau visi puikas, noteikti biju nerātns. Mācījos Aizputes bērnu mūzikas skolā. Mūzikas skolā sāku iet ar sajūsmu, mācījos klavieres. Mamma redzējusi, ka es gribēšu nākotnē spēlēt un dziedāt, spriedusi, labāk lai dēls spēlē mācēdams nekā nemācēdams.
Kad tētis nomira, es sevī domāju – visi normāli puikas ar riteņiem braukā, bet man mamma liek spēlēt klavieres.
Visu ko izgudroju, lai tikai man mūzikas skolā nebūtu jāiet. Muku.
