Izcilās latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznas pērn bija izliktas apskatei pat divās mākslas galerijās, taču uz svinīgo to atklāšanu Tabaka pati neieradās. Tagad, kad galerijā Daugava apskatāmi gleznotājas jaunākie darbi, viņa, lai arī ar novēlošanos, tomēr atnāca.
«Man vispār nepatīk izstāžu atklāšanas. Tāpat arī man nepatīk svinēt dzimšanas dienas,»
žurnālam Privātā Dzīve saka Tabaka, kurai šoruden apritēs 87 gadi.
Viņa teic, ka pērn cilvēkos negāja vairāku iemeslu dēļ – te augsts asinsspiediens, te nepatīkot pašai savs izskats. Arī sanākšanas vairs neesot tādas kā agrāk. Viņai apkārt ir šaurs savējo loks, galvenokārt ar mākslu un kultūru saistīti cilvēki.
Vaicāta, kā rit mākslinieces ikdiena, viņa saka: «Tā ir precīzi sadalīta pa minūtēm. Ne mirkli nesēžu rokas klēpī salikusi. No rītiem gleznoju, pēc tam vingroju. Paskatos televīziju, taču nedaudz, jo man jāsaudzē redze.
Lielākoties skatos psiholoģiski miermīlīgus seriālus – tādus, kuri ekrānā nerada daudz saraustītu zibšņu.
Redzes dēļ arī vairs nelasu grāmatas. Tad eju uz veikalu pēc produktiem, satiekos ar kādu cilvēku un veicu citas ikdienišķas gaitas. Esmu pavisam parasts cilvēks. Mani iepriecina ikdiena, ja es varu pati darīt tā, kā man vajag. Esmu jau tādos gados, kad cilvēks cenšas savākt savu dzīvi. Man patīk tā brīvība, ka esmu saimniece savās mājās, es negribu atdot citiem savu vietu,» tā Maija.
Savas izstādes atklāšanā Maija Tabaka ieradās kā allaž eleganta – tērpusies melnbaltos toņos. Gleznotāja, kuru daudzi atceras kā koši sarkanas lūpukrāsas cienītāju, tagad lūpas vairs nekrāso. «Latvietes jau vienmēr bijušas pucīgas – elegantas un koptas. Taču tagad man ir kritiska attieksme pret savu ārējo veidolu. Es to cenšos pasniegt tā mierīgi. Man nepatīk vecenes ar lielām cepurēm, kuras rotā bumbieri vai ķirši,» smejas māksliniece.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!








































































































































































